Investoru bažas saistītas ar Latvijas pārvaldes efektivitāti, ceturtdien medijiem pauda Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekle un “Nasdaq Rīga” vadītāja Liene Dubava.
Viņa norādīja, ka FICIL katru gadu veic “sentimenta indeksu” jeb pētījumu, kurā tiek aptaujāti ārvalstu investori, lai noskaidrotu viņu noskaņojumu, tostarp apmierinātību un problemātiskās jomas. Pērn pētījums tika īstenots Baltijas mērogā, aptverot arī Lietuvu un Igauniju.
Dubava atzīmēja, ka kopumā investoru noskaņojums, neraugoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un norisēm globālajā vidē, ir piesardzīgs, bet vienlaikus optimistisks.
Runājot par piesardzību un investoru bažām, Dubava minēja, ka dominējošā tēma ir valdības darba efektivitāte. Latvijā šajā jomā investoru vērtējums ir bijis zemākais Baltijas valstīs, un bažas galvenokārt saistītas ar dažādiem valsts pārvaldes efektivitātes aspektiem.
Pēc investoru teiktā, FICIL ir nodefinējusi trīs galvenās prioritātes efektīvas valsts pārvaldes nodrošināšanai. Pirmā un būtiskākā no tām ir godīgas konkurences nodrošināšana. Ārvalstu investori norāda, ka tirgū pastāv konkurences riski un iespējamie tirgus kropļojumi, un cēlonis tam daudzos gadījumos ir tieši valsts kapitālsabiedrības. Investori uzsver, ka ir būtiski, lai visi uzņēmumi valstī brīvā tirgus ekonomikā strādātu pēc vienādiem noteikumiem.
Dubava norādīja, ka tāpat tiek aktualizēts jautājums par to, vai visas valsts kapitālsabiedrības ir nepieciešams saglabāt valsts īpašumā, ja tās konkurē ar privāto sektoru. Vienlaikus investori uzskata, ka lielo uzņēmumu, kurus jāsaglabā valsts kontrolē, mazākuma daļa varētu tikt kotēta biržā, kas veicinātu caurspīdīgāku pārvaldību, uzlabotu šo uzņēmumu darbības kvalitāti un sekmētu godīgāku konkurenci tirgū.
Otrā prioritāte ir publisko iepirkumu procedūras. Investori šajā jomā norāda uz pārmērīgu birokrātiju, tostarp lielo dokumentu apjomu,
kā arī uz konkurences riskiem. Vienlaikus FICIL atzīst, ka ir sperti soļi uzlabojumu virzienā un tiek atbalstīti Saeimā iesniegtie likumdošanas grozījumi, cerot uz praktiskām izmaiņām tuvākajā laikā, minēja Dubava.
Trešā investoru izvirzītā prioritāte ir efektīva valsts pārvalde kopumā. Investori sagaida profesionālu, atbildīgu un uz pakalpojumu orientētu valsts pārvaldes darbinieku, kas spēj nodrošināt nepieciešamos saskaņojumus un atļaujas iespējami īsā laikā un bez liekas birokrātijas. Šādas pieejas īstenošana, investoru ieskatā, būtiski uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.
Tāpat Dubava norādīja, ka investori pauž bažas jautājumos, kas nav saistīti ar valsts pārvaldes efektivitāti. Viņi norāda uz izglītības kvalitāti, darbaspēka pieejamību un pauž bažas arī par lēno ēnu ekonomikas apkarošanas virzību.
Dubava pauda, ka, runājot par pozitīvajām tendencēm, kā viena no būtiskākajām ārvalstu investoru vērtējumā izceļas aizsardzības finansējuma pieaugums, ko valdība noteikusi par vienu no savām prioritātēm. Ārvalstu investori šo soli vērtē atzinīgi, norādot, ka tas paver iespējas jaunu nozaru attīstībai Latvijā, kā arī veicina tehnoloģisko inovāciju ieviešanu.
Pozitīvi tiek vērtēta arī Eiropas Savienības finansējuma pieejamība. Tāpat investori ir apmierināti ar darbaspēka izmaksu samērīgumu, kā arī ar infrastruktūras attīstību, tostarp digitālajiem risinājumiem valsts pārvaldē, kas, investoru ieskatā, ir padarījuši procesus vienkāršākus, skaidrākus un saprotamākus.
Vienlaikus Dubava atzīmēja, ka visi aptaujātie ārvalstu investori visā Baltijā ir vienisprātis, ka ciešāka sadarbība Baltijas reģiona līmenī sniegtu būtiskus ieguvumus. Kā prioritāras jomas šādai sadarbībai tiek minēta aizsardzība, infrastruktūra un enerģētika, kur sadarbība jau daļēji notiek, tomēr, pēc investoru domām, tā vēl būtu pilnveidojama.
Kopumā investoru noskaņojums ir pozitīvs, tomēr vienlaikus investori sagaida no valdības skaidru un mērķtiecīgu rīcību jau iepriekš identificētajās prioritātēs.
Dubava norādīja, ka cīņa par investīcijām un investoru naudu ir sīva, un var nepietikt ar lēniem, pakāpeniskiem uzlabojumiem. Nepieciešami ambiciozi mērķi, drosmīgi lēmumi un rīcība.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere norādīja, ka 2025. gadā Latvijā izdevies piesaistīt investīcijas viena miljarda eiro apmērā, kas ir par 54% vairāk nekā 2024. gadā. Kopumā īstenots 31 projekts, kas nākotnē radīs 1350 darbavietas.
Pēc valsts izcelsmes pērn lielākās investīcijas bija no Lietuvas – 401,7 miljoni eiro. Tālāk seko Ukraina ar 125 miljoniem eiro, Nīderlande ar 120 miljoniem eiro, Vācija ar 100 miljoniem eiro un Austrija ar 80 miljoniem eiro.
Jāgere minēja, ka Latvijā tiek īstenoti trīs Zviedrijas, Somijas un Armēnijas projekti, pa diviem projektiem no Lielbritānijas, ASV, Lietuvas, Ukrainas un Austrālijas. Tāpat tiek īstenoti projekti no vēl 12 citām valstīm.
Investīciju sadalījums pa nozarēm liecina, ka vislielākās summas ieguldītas zināšanu ietilpīgas bioekonomikas projektos – 460 miljoni eiro, viedās enerģētikas nozarē – 428 miljoni eiro, ražošanas nozarē – 34 miljoni eiro, digitalizācijas projektos – 21 miljons eiro, aizsardzības sektorā – 20 miljoni eiro, savukārt citās nozarēs – 48 miljoni eiro.
Pērn projekti Latvijā vairāk koncentrēti Rīgā, kur īsteno 20 projektus. Vidzemē, Latgalē un Pierīgā reģistrēti pa diviem projektiem, bet Kurzemē – četri projekti.
Jāgere pauda, ka 2026. gadā LIAA izvirzījuši mērķi sasniegt vismaz 1 miljardu eiro piesaistīto investīciju, tādēļ turpinās darbu ar LIAA investīciju portfeli – tajā šobrīd ir ap 180 projekti, un kopējais investīciju potenciāls pārsniedz 17 miljardus eiro
Jau ziņots, ka ceturtdien LIAA un Ekonomikas ministrija (EM) preses brīfingā paziņoja LIAA 2025. gada investīciju piesaistes rezultātus.
Pasākumā tika sniegts ieskats par 2025. gadā piesaistīto investīciju apjomu, lielākajiem un nozīmīgākajiem investīciju projektiem, investīciju vidi un turpmākajiem plāniem darbā ar investoriem.
Preses brīfingā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Jāgere un Dubava.
Lasiet arī: Siliņas demisiju pieprasa jau piekto reizi – premjere atkal iztur balsojumu