Irānas ārlietu ministrs paziņojis, ka atbilde par Irānas augstā līdera ajatollas Ali Hamenei izsmiešanu būs izlēmīga un efektīva, raksta Politico.
Irānas ārlietu ministrs Hoseins Amirs Abdollahianu (Hossein Amir-Abdollahia) 4.janvārī paziņojis, ka Parīze, ļaujot satīras žurnālam Charlie Hebdo publicēt «aizvainojošas» Irānas augstā līdera ajatollas Ali Hamenei (Ali Khamenei) karikatūras, esot izvēlējusies nepareizo ceļu. Viņš mikroblogošanas vietnē Twitter rakstīja: «Francijas izdevuma aizvainojošā un nepiedienīgā rīcība, publicējot karikatūras ar garīgo un politisko līderi nepaliks bez izlēmīgas un efektīvas atbildes. Mēs neļausim Francijas valdībai pārkāpt visas robežas. Viņi noteikti ir izvēlējušies nepareizo ceļu.»
Žurnāls Charlie Hebdo 4.janvārī publicēja dučiem karikatūru, kurās redzams Irānas ajatolla, kuru ar akmeņiem nomētā kailas sievietes vai kurš ir pakārts SIEVIETES, kurai nav apsegta galva, matos.
Zīmējumi ir daļa no konkursa darbiem, kas tika iesūtīti pēc aicinājuma piedāvāt smieklīgus un nicinošus Ali Hamenei attēlojumus. Konkurss ir veltījums Irānas sievietēm, kuras pēc Irānas tikumības policijas vardarbības izraisītas jaunietes nāves izgāja ielās un cīnās par brīvību.
Lorāns Surisū (Laurent Sourisseau) intervijā radio pastāstīja: «Karikatūras ir gandrīz vai politisks ierocis, ko izmanto mullas. Tādēļ arī mēs tās izmantojam – pret viņiem.» Žurnāls saņēmis vairāk nekā 300 karikatūru no visas pasaules, tostarp arī no irāņu māksliniekiem un bēgļiem.
Publikācijas datums arī sakrīt ar nedēļu, kurā ir 2015.gada uzbrukuma gadadiena. 2015.gadā islāmistu ekstrēmisti iebruka Charlie Hebdo Parīzes birojā un nogalināja 12 cilvēkus. Kā uzbrukuma iemesls tika minētas pravieša Muhameda karikatūras. Surisū, tāpat kā citi uzbrukumā izdzīvojušie, kopš tā laika atrodas pastāvīgā policijas aizsardzībā. Jautāts, vai viņam nav bail no sekām pēc šādu karikatūru publicēšanas, Surisū atbildēja, ka viņam ir tiesības zīmēt to, ko vēlas, un karikatūras nav zaimošana: «Tas var viņiem nepatikt, bet tam arī nav nozīmes.»
