Irānā jau desmito dienu nerimst protesti, kas izcēlās pēc tam, kad apcietinājumā mira 22 gadus jauna meitene. Kopš protestu sākuma Irānas varas iestādes ir arestējušas 1 200 cilvēku, atsaucoties uz amatpersonu paziņojumu, informē britu laikraksts The Guardian.
Jauno sievieti Masā Amini (Masha Amini) arestēja Irānas tikumības policija, jo viņa Teherānas apmeklējuma laikā atteicās nēsāt hidžābu. Aizturēšanas laikā Amini saņēma sitienu pa galvu, kā rezultātā meitene krita bezsamaņā un vēlāk nomira.
Amini nāve izraisīja dusmu vilni visā Irānā, un drīz vien protestētāji izgāja ielās, lai izteiktu savu neapmierinātību ar valdošo varu. «Tā nav Irānas revolūcija vai pat kurdu revolūcija,» laikrakstam The Guardian sacīja 25 gadus vecā Rožina (Rozhina) no kurdu pilsētas Kermansahas, «tā ir sieviešu revolūcija.»
Pagaidām nekas neliecina par to, ka protesti, kas ir visplašākie kopš 2019.gada demonstrācijas viļņa, varētu mitēties.
Sievietes, kuras visvairāk ir cietušas no valstī striktajiem noteikumiem, visskaļāk izsaka savus protestus, plēšot nost Alī Hāmenejī (Ayatollah Ali Khamenei), pašreizēja Irānas līdera, un nogalinātā ģenerāļa Kāsema Soleimānī (Qassem Suleimani) plakātus. Šāda rīcība pirms dažiem mēnešiem bija neiedomājami, kā arī tas, ka liels skaits kurdu, persiešu sieviešu varētu atļauties iziet ielās bez hidžābiem.
«Nav šaubu par kurdu revolucionāro dedzību, ko Masā Amini nāve izraisīja Irānas kurdu iedzīvotāju vidū, kuri jau sen tiek apspiesti,» sacīja Randžs Alādins (Ranj Aladdin), vecākais pētnieks Tuvo Austrumu globālo lietu padomes jautājumos. Tomēr viņš uzskata, ka protesti vairs nav tikai par kurdu minoritāšu apspiešanu, bet gan par pašas Irānas politisko un ideoloģisko sistēmu kopumā.
Protestētāja Rožina saka, ka pagaidām netiek domāts par sekām, ko šobrīd izraisa protesti. Viņā norāda: «Sievietes cīnās ar tik daudzām problēmām. Ir acīmredzams, ka cilvēkiem ir problēmas ne vien ar hidžābu, bet arī ar valdības sistēmu kopumā.»
«Viņi ir mainījuši islāma definīciju. Viņi nogalina daudzus cilvēkus. Viņi noliedz visas sieviešu tiesības. Viņi neļauj mums izvēlēties. Runa nav tikai par hidžābu – runa ir par mūsu tiesībām izdarīt izvēli,» sacīja Rožina.
Tiek ziņots, ka oficiālais bojāgājušo skaits protestos ir 41, bet cilvēktiesību organizācija Amnesty International apgalvo, ka patiesais skaits ir pārsniedz 75.
Pēc organizācijas teiktā, kopš protestu sākuma, valsts bruņotie spēki ir nogalinājuši vismaz četrus bērnus.
Amnesty International arī norādīja uz «satraucošu tendenci», kas izpaužas kā «apzināta un nelikumīga» munīcijas izmantošana pret protestētājiem».
Savukārt protestos nogalināto jauniešu vecāki ir pauduši vilšanos par starptautiskās sabiedrības reakciju. Cilvēki sagaida, ka ANO iestāsies par protestētājiem un izteiks stingru nosodījumu Irānas varas iestādēm, kuras ir noslēgušas pieeju internetam, lai iedzīvotājiem nebūtu piekļuve sociālajiem tīkliem, tādējādi ierobežojot iespēju plaši atspoguļot masu protestus.
Tikmēr ziņu aģentūra Reuters informē, ka Kanāda piemēros sankcijas personām, kuras atbildīgas par Amini nāvi, tostarp Irānas tikumības policijas vienībai un tās vadībai, pirmdien, 26.septembrī, paziņoja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau).
Tāpat pirmdien Vācija izsauca Irānas vēstnieku Berlīnē, lai mudinātu Teherānu pārtraukt represijas un ļaut rīkot miermīlīgus protestus.
