Turpinoties ASV un Izraēlas triecieniem par Irānu, tās kibernoziedznieki veikuši uzbrukumus Eiropas sistēmām, un amatpersonas ir satrauktas, ka tas ir tikai sākums, raksta “Politico.”
Polijas varas iestādes 12.martā informēja, ka izmeklē iespējamo Teherānas iesaisti izjauktajā kiberuzbrukumā kodolpētījumu centram. 11.martā spēcīgs Irānu atbalstošs hakeru grupējums paziņoja, ka veicis uzbrukumu amerikāņu medicīnas preču ražotājam “Stryker,” izdzēšot serverus un nozogot datus. Savukārt Albānijas varas iestādes 10.martā sacīja, ka ar Irānas Islāma revolucionāro gvardi (IRGC) saistītam grupējuma izdevies piekļūt parlamenta deputātu e-pasta kontiem.
Starpgadījumi virkne liecina, ka viens no rietumu lielākajiem kiberienaidniekiem uzsācis plaša mēroga digitālo atbildi ASV un Izraēlas triecieniem.
Kiberizlūkošanas uzņēmuma “Recorded Future” direktors Džo Rūks (Joe Rooke) norādīja, ka Irāna ir valsts ar lielu apņēmību un pietiekami plašām spējām. Ja tā kādu uzskata par savu pretinieku, Irāna var kļūt ļoti agresīva.
Notikušie kiberuzbrukumi atbilst scenārijam, par kuru amatpersonas un eksperti brīdināja jau no februāra pēdējās dienas.
Tomēr sākumā Irānas hakeru aktivitāte bija neveikla, un kiberuzbrukumi galvenokārt bija vērsti pret Tuvo Austrumu un Persijas līča valstīm. Eksperti norādījuši, ka sākotnējam lēnīgumam bija trīs galvenie iemesli. Pirmkārt, režīms, sākoties uzbrukumiem, atslēdza valstī internetu, lai apslāpētu disidentus, un tas arī sarežģīja kiberuzbrukumu veikšanu. Otrkārt, Teherāna resursus novirza uz fizisko aktivitāti, piemēram, raķešu palaišanu. Treškārt, Irānas spēju veikt kiberuzbrukumus mazināja pirms triecieniem notikušie Izraēlas un ASV veiktie uzbrukumi digitālajām sistēmām. Kāds augsta ranga izlūkošanas virsnieks, saglabājot anonimitāti, “Politico” sacīja, ka Irāna darīs visu, lai sētu haosu, un tam ir jābūt gataviem.
Gan valdības, gan neatkarīgie Irānas hakeri zināmi ar uzbrukumiem rietumu valdībām un uzņēmumiem, lai nozagtu datus, spiegotu un organizētu sabotāžas. Kopā ar Krieviju, Ķīnu un Ziemeļkoreju, Irāna tiek uzskatīta par nopietnu draudu digitālajā telpā.
Kiberanalītiķi identificējuši teju duci draudus radošu grupu, kuras darbojas tiešā Teherānas kontrolē. Operācijas vada IRGC un Irānas Drošības un izlūkošanas ministrija, un to kibernodaļās strādā simtiem cilvēku, kam nodrošināts miljoniem dolāru liels finansējums.
Tāpat Teherāna saistīta ar hakeru grupējumiem citās valstīs.
Pētnieki norāda, ka rietumvalstīm ir sarežģīti aizsargāties pret Irānas kiberdraudiem, jo tie ir izkliedēti. Vācijas kiberaģentūras BSI pārstāvis Joahims Vāgners (Joachim Wagner) pastāstīja, ka aģentūra uzskata – Irānas hakeru grupējumi atrodas dažādos reģionos, un tādēļ trieciens vadības centram nelikvidē visus draudus.
Eksperti uzsver, ka Teherānas hakeri tehniski nav tik spēcīgi kā Krievijas, Ķīnas vai Ziemeļkorejas kibernoziedznieki, tomēr viņi ir apņēmīgi, agresīvi un labi apgādāti, un īpaši labi pieprot sociālo inženieriju.
Rūks piebilda, ka Irānas kibernoziedznieku spējas ir viduvējas, bet viņi ir pietiekami apņēmīgi.