Islandes parlaments 28.maijā nobalsojis par referenduma rīkošanu 29.augustā, lai noteiktu, vai valsts atsāks iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Pēc tam, kad 2013.gadā pie varas nāca eiroskeptiska valdība, Islande pameta četrus gadus ilgušās sarunas, tomēr dzīves dārdzība un karš Ukrainā licis atjaunot interesi par pievienošanos blokam.
Ja referenduma dalībnieki nobalsos par sarunu atsākšanu, galīgie nosacījumi dalībai ES pēc tam būs jāapstiprina vēl vienā referendumā. Ja vēlētāji nobalsos pret sarunu atsākšanu, centieni turpināt iestāšanās procesu Eiropas Savienībā tiks atmesti.
Islandes Universitātes politisko zinātņu profesors Olafurs Tordurs Hardarsons (Olafur Thordur Hardarson) norādīja, ka
daudzi vēlētāji nav droši par to, vai nepieciešams atbalstīt Islandes dalību ES,
un tāpēc justos drošāki, ja tiktu piemērots divu soļu process. Profesors sacīja, ka liela daļa no tiem, kas vēl nav izlēmuši, vai vēlas valsts pievienošanos ES, noteikti vēlas šo referendumu, jo tad varētu uzzināt, kādi būs konkrētie nosacījumi, lai iestātos blokā.
Apmēram 400 000 iedzīvotāju lielās valsts pievienošanās ES nozīmētu, ka bloks iestiepjas tālāk Atlantijas okeāna ziemeļos laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) ne reizi vien izteicies par Grenlandes pārņemšanu. Hardarsons sacīja, ka, neskatoties uz Islandes mazo izmēru, tās ievietošana ES kartē dotu simboliskas priekšrocības.
Lasiet arī: Islande lūkojas uz sarunu atsākšanu par pievienošanos ES