Pēc Asada režīma krišanas, kas Sīrijas vadības struktūras ir atstājusi haosā un svarīgākos posteņus nepieskatītus, Izraēlas Aizsardzības spēki (IDF) apgalvo, ka kopš sestdienas vakara tās gaisa spēki un jūras spēki ir veikuši vairāk nekā 350 triecienus, likvidējot aptuveni 70-80% Sīrijas stratēģisko militāro līdzekļu no Damaskas līdz Latakijai un izvietojot militāros spēkus Golāna demilitarizētajā zonā, Francijai un ANO kritizējot šo soli, kā 1974.gada nolīguma par atkāpšanos pārkāpumu, trešdien, 11.decembrī, ziņo BBC un “Politico”.
Sīrija un Izraēla cīnījās viena pret otru 1948., 1967. un 1973.gada Tuvo Austrumu karos un formāli uzskata viena otru par naidīgām valstīm.
Bijušie Izraēlas Gaisa spēku virsnieki atklāja, ka daži no nesenajiem uzbrukumiem ir bijuši plānoti jau pirms vairākiem gadiem, un daži mērķi tikuši apzināti jau 70.gados.
Aizsardzības ministrs Izraēls Kacs paziņoja, ka operācijas mērķis ir Sīrijas dienvidos izveidot “sterilu aizsardzības zonu bez ieročiem un teroristu draudiem”.
Izraēlas amatpersonas apgalvo, ka viņu rīcības mērķis ir nodrošināt valsts intereses pēc Asada krišanas, neļaujot ieročiem nonākt pie ekstrēmistu grupējumiem vai Asada sabiedrotā “Hezbollah”.
“Mēs nepieļausim, ka ekstrēmais islāma teroristu grupējums darbojas pret Izraēlu aiz tās robežas, pakļaujot tās pilsoņus riskam,” otrdien video vēstījumā sacīja premjerministrs Benjamins Netanjahu.
Francija un Vācija ir kritizējušas Izraēlas rīcību, Francijai pieprasot Izraēlai izvest karaspēku no buferzonas un ievērot kaimiņos esošās Sīrijas “suverenitāti un teritoriālo integritāti”.
“Kā paziņojusi ANO, jebkāda karaspēka izvietošana buferzonā starp Izraēlu un Sīriju ir 1974.gada atdalīšanās nolīguma pārkāpums, kas tā parakstītājām Izraēlai un Sīrijai ir jāievēro,” preses brīfingā sacīja Francijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.
“Francija aicina Izraēlu atkāpties no šīs zonas.”
Tāpat arī ANO ir kritizējusi Izraēlu par 1974.gada nolīguma pārkāpšanu.
Vācija kopā ar Turciju brīdināja Izraēlu neapdraudēt mierīgas pārejas iespējas Sīrijā.
“Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Sīrijas iekšējā dialoga process tiek bombardēts no ārpuses,” sacīja ārlietu ministre Annalēna Bērboka (Annalena Baerbock).
IDF iebrukumu buferzonā kritizēja arī Krievija un Saūda Arābija, bet aizstāvēja ASV Valsts departaments ar tā preses pārstāvja Metjū Millera (Matthew Miller) starpniecību, kurš preses brīfingā sacīja, ka “Sīrijas armija pameta savas pozīcijas šajā teritorijā… kas potenciāli rada vakuumu, kuru varētu aizpildīt teroristu organizācijas”.
Tomēr viņš piebilda, ka “Izraēla ir paziņojusi, ka šīs darbības ir īslaicīgas, lai aizsargātu savas robežas. Tās nav paliekošas darbības… Mēs atbalstām to, ka visas puses ievēro 1974.gada vienošanos par atdalīšanos.”
Šis viedoklis ir pretrunā ar Netanjahu paziņojumiem, kurš pirmdien sacīja: “Golānas augstienes būs neatņemama Izraēlas Valsts daļa uz visiem laikiem.”
Netanjahu arī pateicās ievēlētajam ASV prezidentam Donaldam Trampam (Donald Trump) par viņa 2019.gada lēmumu atzīt Izraēlas suverenitāti pār Golānas augstienēm, kuru lielāko daļu tā okupēja 1967.gadā Sešu dienu karā un 1981.gadā vienpusēji anektēja.
Ne citas valstis, ne Eiropas Savienība neatzīst Izraēlas tiesības uz Golānas augstienēm.
Lasiet arī: Nemiernieki paziņo par Asada varas beigām Sīrijā
Lasiet arī: Tramps saka, ka Krievija gāzto Asadu bija atstājusi novārtā
