Neskatoties uz grozījumiem likumā par nepieciešamību pašvaldību politiskajai vadībai saņemt pielaidi valsts noslēpumam, mēri bez pielaides valsts noslēpumam domes vadībā var būt realitāte, intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” pauda viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).
Viņa sacīja, ka pēc pašvaldību vēlēšanām, kad spēkā būs prasība pēc pielaides valsts noslēpumam mēriem un viņu vietniekiem, būs jāsaprot, ka gaidas par šiem grozījumiem bijušas augstākas, nekā realitāte.
Varēs izveidoties situācija, ka mērs, kuram netiks piešķirta pielaide valsts noslēpumā, varēs turpināt ieņemt savu amatu, ja citādāk nelems domes deputāti, jo tieši no viņiem būs atkarīgs, vai šāds pašvaldības vadītājs var saglabāt amatu, skaidroja Bērziņa, piekrītot, ka maz ticams, ka koalīcija, kura par mēru iecēla konkrēto personu, pati labprātīgi izlems no šī mēra atteikties pielaides trūkuma dēļ.
Bērziņa skaidroja, ka gaidas par likumu esot bijušas augstākas, taču tas, ko likums paredz tagad, atspoguļojot likumdevēja politisko gribu.
Ministre arī pastāstīja, ka pagaidām neesot saņemtas ziņas par to, ka pielaide nebūtu piešķirta kādam no pašvaldību izpilddirektoriem, kuriem pielaide valsts noslēpumam nepieciešama jau tagad. Tikai dažiem esot pagarināts pārbaudes termiņš pielaides saņemšanai.
Jau ziņots, ka 1.jūnijā stājās spēkā prasība pašvaldības izpilddirektoriem un izpilddirektora vietniekiem viena mēneša laikā nosūtīt pieprasījumu kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu.
Saeima marta beigās galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātos grozījumus Pašvaldību likumā, kas pēc vietvaru nākamajām vēlēšanām noteiks pienākumu pašvaldībām pielaidei valsts noslēpumam pieteikt pašvaldību vadītājus un viņu vietniekus.
Pašvaldību vadītāji automātiski nezaudēs amatu, pat ja pielaide viņiem netiks piešķirta. Grozījumu izskatīšanas diskusijās tika norādīts – ja pašvaldību vadītājs nesaņemtu pielaidi, to varētu vērtēt un nepieciešamības gadījumā par kādu rīcību lemt gan pašvaldības dome, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ministrs.
Pieņemtie grozījumi Pašvaldību likumā nosaka, ka ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc domes priekšsēdētāja vai domes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanas amatā pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būs jānosūta pieprasījums kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu.
Jaunā kārtība uz pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem stāsies spēkā pēc tuvākajām kārtējām vai ārkārtas vēlēšanām. Līdz ar to lielākajā daļā pašvaldību šī kārtība varētu stāties spēkā pēc pašvaldību vēlēšanām 2025.gadā.
Savukārt attiecībā uz pašvaldības izpilddirektoriem vai izpilddirektoru vietniekiem Pašvaldību likumā noteikts obligāts pienākums saņemt pielaidi valsts noslēpumam.
Ja speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam netiks saņemta, tad pašvaldības izpilddirektors vai izpilddirektora vietnieks būs jāatbrīvo no amata.
Lasiet arī: Cietumsods un sankcijas: aicinājumi atņemt Lembergam Triju Zvaigžņu ordeni pieaug