Izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
Ministrijā norāda, ka pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpēc valdības mērķis ir šīs Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9-10% apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.
FM informatīvajam ziņojumam “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” noteikts ierobežotas pieejamības statuss un ziņojums nav publiski pieejams.
Iepriekš FM informēja, ka ministrija ievēros komercnoslēpumu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību virzīšanu kapitāla tirgū.
FM skaidroja, ka informatīvajam ziņojumam ir ierobežota pieejamība, jo tas satur komercnoslēpumu attiecībā uz kapitālsabiedrību gatavošanos sākotnējam publiskajam piedāvājumam.
FM pārstāvji norādīja, ka ikvienai kapitālsabiedrībai ir savi specifiskie apstākļi, un jānosaka pakāpenisks gatavošanās ceļš vairāku gadu periodā. Tāpēc FM no savas puses rīkosies, ievērojot komercnoslēpumu attiecībā uz kapitālsabiedrību gatavošanos sākotnējam publiskajam piedāvājumam, kā arī maksimāli informēs sabiedrību par lēmumiem.
Iepriekš finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) sacīja, ka runa nav tikai par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” daļas akciju iekļaušanu biržā, bet tiek skatītas iespējas biržā iekļaut arī citu uzņēmumu akcijas un arī obligācijas.
Tostarp tiek vērtētas iespējas biržā kotēt abas telekomunikāciju kompānijas – “Latvijas mobilais telefons” un “Tet”, “Latvenergo” zaļās enerģijas meitasuzņēmumu “Latvijas vēja parki”, kā arī tiek vērtētas Rīgas pašvaldībai vairāku piederošo kompāniju – “Rīgas namu pārvaldnieks”, “Rīgas ūdens” un “Rīgas siltums” – iespējas iesaistīties kapitāla tirgos.
Pērn maijā valdība skatīja FM informatīvo ziņojumu, kurā teikts, ka akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no IKP.
Ziņojumā teikts, ka kapitāla tirgus jomā Latvija ir starp tām valstīm, kur kapitāla tirgus attīstībā ir liels potenciāls. Vērtējot pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret IKP, Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā un būtiski atpaliek arī no kaimiņvalstīm. Latvija pēc tirgus kapitalizācijas būtiski atpaliek no līmeņa, kas būtu atbilstošs mūsu ekonomikas attīstības līmenim.
Akciju tirgus kapitalizācija 2021.gadā Latvijā veidoja 986 miljonus eiro, Lietuvā – 5,167 miljardus eiro, bet Igaunijā – 5,337 miljardus eiro, savukārt 2022.gadā akciju kapitalizācija Latvijā samazinājās līdz 737 miljoniem eiro, Lietuvā – līdz 4,752 miljardiem eiro, bet Igaunijā – līdz 4,708 miljardiem eiro.
Ziņojumā teikts, ka 2021.gadā akciju tirgus kapitalizācija Latvijā bija tikai 3% no IKP, kamēr Lietuvā tā bija 9,3% un Igaunijā 17,4%. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2021.gadā bija 54% no IKP.
No akciju tirgus kapitalizācijas valsts un pašvaldību uzņēmumu īpatsvars Igaunijā ir 38%, Lietuvā 36%. Latvijā nav valsts un pašvaldību kontrolē esoši uzņēmumi, kas piesaistījuši kapitālu akciju tirgū.
FM atzīmē, ka arī, salīdzinot pēc akciju tirdzniecības apgrozījuma, Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm. 2022.gadā akciju tirgus apgrozījums Latvijā bija 11,4 miljoni eiro, kas ir 1,8% no kopējā apgrozījuma Baltijas akciju tirgū. Lietuvā akciju tirgus apgrozījums bija 240 miljoni eiro jeb 38,2%, bet Igaunijā – 377,9 miljoni eiro jeb 60% no kopējā Baltijas apgrozījuma.