Jaunais gads nekad nav bijis tikai datums kalendārā. Senajās kultūrās laiks netika uztverts lineāri, kā mēs to darām šodien, bet cikliski, kā nepārtraukta atkārtošanās. Ja gada beigas nozīmēja vecā cikla noslēgumu un izvērtēšanu, tad jaunais gads simbolizēja cerību un iespēju mainīt likteni. Tostarp gūt bagātību. Gadu mijas laikā rituāli bija īpaši svarīgi, jo tādējādi varēja ietekmēt nākotni, kamēr tā vēl nav “nostiprinājusies”.
Katru gadu, tuvojoties Jaunajam gadam, cilvēki visā pasaulē atkārto vienus un tos pašus rituālus – kabatās tiek liktas naudas zīmes, bagātīgi klāti galdi, atdoti parādi, bet maki – sakārtoti. Pat ļaudis, kuri visādiem pesteļiem netic, var pieķert sevi pie domas: “Katram gadījumam pamēģināšu”. No kurienes tas viss radies? Vai Jaunā gada naudas rituāli ir tikai folklorā balstītas tradīcijas, vai tomēr tajos slēpjas kas vairāk?
Aiz senlaiku plīvura
Tajos tālajos laikos, kad vēl nebija ne monētas, ne banku konti, pārticību mērīja rēķinot, cik pilna ir klēts, vai lopi pārziemos un vai pavasarī būs sēkla lauku apsēšanai. Senajās zemkopju kultūrās arī Jauna gada atnākšanas rituāli bija vērsti uz pārpilnību. Cilvēki ticēja, ka viņu dzīves vada kādi augstāki spēki, tādēļ pirmais auglis tika ziedots dieviem, svētku galdam vajadzēja būt bagātīgam, neko nedrīkstēja aizdot vai iznest no mājas. Pēdējie divi punkti ir labi zināmi arī šodien. Visticamāk, no tiem laikiem arī nāk ticējums – kāds ir gada sākums, tāds arī būs viss gads. Savukārt daudziem ēdieniem nokrauts galds simbolizēja pilnu māju un arī pilnu nākotni.
Kad kā maksājumu līdzeklis parādījās metāla monētas (aptuveni VII gs. p.m.ē), šie rituāli nekur nepazuda, bet gan pielāgojās jaunajai realitātei. Līdzīgi kā iepriekš par turību galvenokārt bija atbildīgi dievi. Piemēram, senajā Grieķijā bagātību uzskatīja par dievu dāvanu un galvenais atbildīgais par to bija bagātības dievs Plūts, kurš vienlaikus simbolizēja arī nejaušību un to, ka nauda, cik ātri atnākusi, var arī aiziet. Savukārt Romā cieņā tika turēta veiksmes dieviete Fortūna, kura jo īpaši tuva bija tirgotājiem un amatniekiem. Jaunā gada priekšvakarā dieviem lūdza veiksmi darījumos, monētas izmantoja rituālos, bet pirmā jaunajā gadā nopelnītā nauda tika uzskatīta par zīmīgu. Ja darījums bija veiksmīgs un bagātīgs, tad priecājies – tāds būs arī viss gads!
Gadsimtu gaitā nekas īpaši nav mainījies
Dīvainā kārtā dažādi tautas ticējumi un rituāli naudas piesaistīšanai uzplauka tieši viduslaikos, kad kristīgajā Eiropā godā tika celta pieticība. Rituāli naudas piesaistīšanai bija aizliegti, bet tautas ticējumi uzplauka. Tieši viduslaikos nostiprinājās daudzi ticējumi, ko pazīstam vēl šodien: Jaunajā gadā nedrīkst aizdot naudu, makā jābūt kaut vai vienai monētai, pirmā diena nosaka toni visam gadam.
Periodā no 16. līdz 18.gadsimtam situācija mainījās, jo Jaunais gads kļuva arī par to robežšķirtni, kad atdeva vai atprasīja parādus, aprēķināja iepriekšējā gada ienākumus vai zaudējumus, slēdza jaunus līgumus. Šķiet – kādi gan vairs naudas rituāli? Un tomēr tie nekur nepazuda, bet kļuva vēl noturīgāki.
Naudas piesaistīšanas rituāli no skatuves nav nogājuši arī 21.gadsimtā, kad nauda kļuvusi digitāla, bet tehnoloģijas attīstās fantastiskā ātrumā. Pareizi sakārtots maks, finanšu mērķu pierakstīšana, “naudas domāšana” – šie mūsdienu rituāli būtībā pilda to pašu funkciju, ko pirmā augļa ziedošana senajās zemkopju kultūrās. Tie nomierina trauksmi, ko rada bažas par rītdienu, kā arī palīdz strukturēt cerības un ticību labākai nākotnei.
Jaunā gada naudas piesaistīšanas rituāli nav ne muļķība, ne māņticība. Pastāv uzskats, ka tā ir tautas kultūras atmiņa, kas nāk mums līdzi no laikmeta uz laikmetu. Ir mainījusies maksāšanas forma – no kauri gliemežvākiem un bartera darījumiem līdz mūsdienīgām, digitālām banku lietotnēm, taču vajadzība pēc cerības, ka nākamais gads būs labāks un bagātāks, ir palikusi.
Mūsu senču naudas maģija
Seno latviešu pasaules skatījumā pastāvēja īpaši brīži, kad robeža starp veco un jauno, redzamo un neredzamo kļuva plāna. Arī Jaungada nakts tika uzskatīta par maģiski atvērtu laiku, kurā vārdi iegūst spēku, zīmes rāda, kas būs, un ar savu rīcību iespējams ietekmēt nākotni.
Lielākā daļa Jaungada naudas ticējumu balstās tā sauktajā simpātiskajā maģijā – uzskatā, ka līdzīgais rada līdzīgo. No turienes arī radušies ticējumi, ka pilns galds piesaista pilnu gadu, naudas zīmes kabatā piesaista naudu nākotnē, bet darbīgi pavadīta diena piesaista tādu pat gadu.
Tautas ticējumos nauda nekad nav bijusi tikai apmaiņas līdzeklis. Tai piemīt gan sava veida apziņa, gan raksturs. Nauda atrodas nepārtrauktā kustībā – tā nāk un aiziet; tai ir raksturs – nauda paliek pie čaklā, bet aizbēg no slinkā vai vieglprātīgā; naudai piemīt arī atmiņa – kā tu izturēsies pret naudu, tāda būs arī viņas attieksme pret tevi. Tādēļ naudu nedrīkst nievāt, mētāt vai atstāt netīrībā, ar naudu nedrīkst arī jokot. No maģiskā skatupunkta raugoties, nauda ir dzīva un to var gan aizvainot, gan arī piesaistīt.
Daudzi Jaungada ticējumi ir nevis aktīvi rituāli, bet aizliegumi, sava veida aizsargmaģija. Lūk, daži no tiem.
- Jaunā gada pirmā dienā nedrīkst slaucīt putekļus – tā var aizslaucīt prom veiksmi.
- Jaunā gada pirmajā dienā nedrīkst bārties, lai nav visu gadu jābaras.
- Jaunā gada pirmajā dienā nevajag slaucīt un mazgāt grīdu, kā arī atkritumus mest ārā, jo tad būs lieli zaudējumi.
- Jaunā gada pirmajā dienā nevajag darīt smagus un netīrus darbus, citādi visu gadu būs smagi jāstrādā.
Maģisko Jaungada naudas ticējumu TOP 7
Pilns maks
Tukšs maks simbolizē tukšu gadu, tādēļ svarīgi, lai makā būtu kaut vai viena monēta. Ja maku nelietojiet, monētas vai papīra banknoti turiet sev kabatā.
Bagātīgs galds
Pilns galds sēj sēklu labklājības pilnam un drošam gadam.
Zivis svētku galdā
Jaunajam gadam iestājoties, jāēd zivis, lai Jaunajā gadā būtu tikpat daudz naudas, cik zivīm zvīņu. Nedaudz zvīņas jāieliek arī makā.
Atdodiet parādus!
Jaunais gads jāsāk bez finansiālām saitēm, tādēļ parādi jāatdod vēl vecajā gadā.
Nauda kurpē
Vecgada vakarā jāieliek zeķē vai kurpē kādu monētu vai papīra banknoti, lai nauda turas visu nākamo gadu.
Ko ēd Jaungadā, tas nāk klāt
Zirņi, pupas un cūkas gaļa ir pārticības simboli, tādēļ šie ēdieni noteikti jāceļ svētku galdā.
Vārdu maģija
Jaungada naktī teiktie vārdi piepildās, tādēļ kārtīgi apdomājat, ko sakāt. Vēliet citiem labu un nesūdzieties – vārdiem ir spēks.