Jelgavas novada pašvaldības jaunajai vadībai ir radušās bažas par pašvaldības nespēju tuvākajos mēnešos nokārtot saistības pret pakalpojumu sniedzējiem un darbiniekiem.
Kā aģentūru LETA informēja novada pašvaldībā, septembra beigās amatā ievēlētais Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Uldis Ainārs (JV) konstatējis, ka pašvaldība 2024.gada nogalē saskārusies ar izaicinājumiem, ko radījuši 2022.- 2024.gadā pieņemtie lēmumi, proti, izdevumi pašvaldības pamatfunkciju nodrošināšanai ilgstoši bijuši lielāki par pamatieņēmumiem.
Rezultātā pastāvot risks nonākt situācijā, ka tuvāko mēnešu laikā pašvaldība nespēs nokārtot saistības pret pakalpojumu sniedzējiem un darbiniekiem, vērtē Ainārs.
Vietējais politiķis pauž, ka pašvaldība nonākusi šāda finansiālā situācijā tostarp darba samaksas sadaļas pieauguma budžetā dēļ. Ainārs apgalvo, ka divus gadus pēc kārtas –2023. un 2024.gadā – tas bijis viens no straujākiem Latvijā, bet budžeta ieņēmumi, galvenokārt iedzīvotāju ienākumu nodokļa pieaugums, tam netiek līdzi. Atlīdzības sadaļas īpatsvars, rēķinot pret ieņēmumiem pamatfunkciju nodrošināšanai, budžetā ir pieaudzis no 47,6% 2022.gadā līdz orientējoši 60% 2024.gadā.
“Konta atlikums 2023.gada beigās bija desmit miljoni eiro, kas izveidojās iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildes un mazāku izdevumu dēļ. Radās maldinoša ilūzija, ka šāda situācija varētu būt arī turpmāk,” uz vēl vienu faktoru norāda Ainārs.
Viņš arī informē, ka pašvaldības tēriņi pamatfunkciju nodrošināšanai 2024.gadā, provizoriski vērtējot, pārsniegs ieņēmumus par diviem līdz 2,5 miljoniem eiro.
Ainārs ir pārliecināts, ka nepareiza ir prakse pamatfunkciju nodrošināšanas izdevumus segt no īpašumu pārdošanas.
“Saprotot situācijas nopietnību, tikāmies ar Finanšu ministrijas ekspertiem. Sarunā izkristalizējās viedoklis, ka neesam pirmā pašvaldība, kas nonākusi līdzīgās grūtībās un cēlonis ir nesamērīgs darba samaksas fonda pieaugums iepriekšējos gados,” informē novada domes priekšsēdētājs.
Vienīgais risinājums esot izmaksu samazināšana un likumā “Par valsts budžetu un budžeta ietvaru” paredzētie aizņēmumi budžeta un finanšu vadībai. Lai tos saņemtu, ir jāveic noteikti priekšdarbi gan izmaksu samazināšanā, gan uzņemoties saistības tās samazināt.
“Pirmie soļi izmaksu samazināšanai tiek veikti, proti, veicam sagatavošanās darbus, lai atteiktos no nomātām telpām, vakanču iesaldēšanu, pirkumu uzraudzību un citus. Vai ar šo pietiks? Šobrīd ir skaidrs, ka nē,” komentē Ainars.
Viņš arī piebilst, ka ir priekšlaicīgi runāt par darbībām, kādas tiks veiktas, bet nosacījums atbalsta saņemšanai no valsts kredīta veidā ir plāns izdevumu samazināšanai.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad vairākas pašvaldības, gatavojot budžetu, norādīja par smagu finanšu situāciju. Savukārt Rēzeknes domes finanšu situācija pērn un nespēja pieņemt šī gada budžetu rezultējās ar domes atlaišanu.
Lasiet arī: OCTA skandāls: likumdošanas brāķis vai apdrošinātāju lobijs?