Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piedāvā ar algas nodokli neaplikt brīvprātīgu darba devēja palīdzību naudā darbiniekam vajadzīgo zāļu iegādei, ziņo prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Rinkēvičs otrdien, 3.decembrī, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam grozījumu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” projektu, rosinot veikt minētās izmaiņas.
Piedāvātie grozījumi paredz noteikt, ka ar algas nodokli neapliktu, atbilstoši piemērojot arī atbrīvojumu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiktu atbrīvota darba devēja darbiniekam vai viņa apgādībā esošai personai piešķirtā palīdzība naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei.
Drēģeris atzīmē, ka likumprojektā lietotais jēdziens “medicīniskās tehnoloģijas” atbilstoši Ārstniecības likumā sniegtajam skaidrojumam nozīmē ārstniecībā izmantojamās metodes, medicīniskās ierīces un zāles.
Valsts prezidents vēstulē Saeimas Prezidijam raksta, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji saskaras ar finansiālām grūtībām,
iegādājoties nepieciešamos medikamentus, it īpaši pacienti ar smagām un retām slimībām, kuru ārstēšanai nepieciešamie medikamenti ir dārgi un nepieciešami ilgākā laika periodā.
Viņš norāda, ka grūtības nodrošināt medikamentu pieejamību var paildzināt atveseļošanos, kas ietekmē arī darbaspēka pieejamību un darba ražīgumu, savukārt apgādībā esošu personu aprūpe var ietekmēt spēju pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū.
Prezidenta ieskatā, viens no veidiem, kas varētu sniegt ieguldījumu grūtību pārvarēšanā un līdz ar to arī darbaspēka resursa saglabāšanā, ir motivēt darba devējus brīvprātīgi palīdzēt savam darbiniekam vai viņa apgādībā esošai personai segt zāļu izmaksas.
Rinkēvičs arī akcentē, ka patlaban spēkā esošais tiesiskais regulējums šādu motivāciju neveicina, jo iespējamais darba devēja finansiālais atbalsts darbiniekam zāļu iegādei tiek aplikts ar nodokļiem.
Likumprojekta mērķis ir sekmēt darba devēju brīvprātīgu iesaistīšanos dārgu zāļu, tai skaitā inovatīvo medikamentu, kā arī citu medicīnisko tehnoloģiju pieejamības nodrošināšanā atbilstoši starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām saviem darbiniekiem vai viņu apgādībā esošajām personām gadījumos, kad valsts nekompensē vai tikai daļēji kompensē medikamentu vai citu medicīnisko tehnoloģiju iegādes izdevumus.
