Partijas Jaunā vienotība (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Progresīvie ir vienisprātis, ka nepieciešams valsts kapitālsabiedrības kotēt biržā, šādu nostāju šodien pēc JV organizētajām partiju sarunām par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību pauda partiju politiķi.
Uz sarunām bija aicināti arī Apvienotā saraksta (AS) un Nacionālās apvienības (NA) politiķi, taču šie politiskie spēki sarunas piecu partiju formātā turpina ignorēt, uzsverot, ka iestājas pret esošās valdošās koalīcijas paplašināšanu ar ZZS vai Progresīvajiem.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis vērtēja, ka Latvija esot “attāli no tā, ka varētu teikt, ka mums ir ideāla kapitālsabiedrību pārvaldība”.
Tikšanās laikā ticis padziļināti izrunāts, kādā veidā un kas būtu darāms, lai būtiski uzlabotu kapitāltirgus rādītājus, lai šajā jomā vismaz sasniegtu kaimiņvalstu līmeni.
Valainis pauda uzskatu, ka Latvijā ir vairāki valstij piederoši uzņēmumi, kurus varētu kotēt biržā, un, viņaprāt, tas neraisītu jautājumus sabiedrībai.
Kā piemēru Valainis minēja jauno Latvenergo un Latvijas valsts mežu kopīgi veidojamo uzņēmumu, kuru dibina, lai attīstītu vēja parkus.
Politiķis atzīmēja, ka sarunā par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību partijas varēja atrast kopīgu redzējumu, kādā veidā būtu jārisina šīs problēmas.
Savukārt Progresīvie sarunās akcentēja nepieciešamību valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā ievērot labas pārvaldības principus, maksimāli mazinot jebkāda veida politiskas ietekmes, pēc tikšanās sacīja Progresīvo Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.
Pēc Briškena vārdiem, nepieciešams stiprināt valsts kapitālsabiedrību starptautisko konkurenci, jo atšķirībā no kaimiņu valstu kapitālsabiedrībām, Latvijas valsts uzņēmumi ne vienmēr ir spējušas sekmīgi ielauzties starptautiskas konkurences tirgos.
Briškens atzīmēja, ka Progresīvie, ZZS un JV ir vienisprātis, ka kapitālsabiedrību kotēšana biržā ir virziens, kas Latvijas ekonomikai, tai skaitā valsts uzņēmumiem, nestu būtisku pievienoto vērtību.
Premjera partijas politiķis, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pauda gandarījumu, ka ZZS un Progresīvajiem ir ļoti pozitīva attieksme pret šo jautājumu, jo valdības deklarācijas veidošanas laikā valsts kapitālsabiedrību iespējamā kotēšana biržā bijis viens no “tabu jautājumiem” ar esošajiem koalīcijas partneriem – AS un NA.
Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteicies, ka kapitāla tirgus jautājumā vēlas panākt atbalstu valsts kapitālsabiedrību virzīšanai kotēšanai biržā.
Kariņš uz sarunām aicinājis visas piecas partijas, taču AS un NA neieradās uz sarunām par darbaspēka pieejamības nodrošināšanu pagājušajā nedēļā un par kapitāltirgu šodien.
Ašeradens pēc partiju otrdienas sarunām pauda nožēlu, ka koalīcijas partneri – AS un NA – turpina neatsaukties ielūgumiem un neierodas “uz sarunām par valstij būtiskām tēmām”. JV politiķis šādu AS un NA rīcību “nevērtē pozitīvi”.
Ašeradens izteicās, ka vasaras laikā ir vairāk laika padomāt par konceptuālām lietām un ir iespēja izrunāt sarežģītus jautājumus, kas līdz šim bijušas “tabu tēmas”. “Tie, kas izvēlas nākt, demonstrē skaidru nostāju, ka šie jautājumi ir svarīgi un interesanti sabiedrībai, mēs vēlamies par to runāt, bet tie, kas nenāk, demonstrē cita veida attieksmi,” sacīja finanšu ministrs.
Ašeradens atzīmēja, ka premjeram joprojām ir “atvērto durvju” politika, tāpēc JV turpinās uz turpmākajām sarunām ielūgt arī AS un NA.
Līdzīgi AS un NA neierašanos uz sarunām novērtēja Progresīvo Saeimas frakcijas vadītājs Briškens, norādot, ka tā jau ir kļuvusi par tendenci, par ko esot žēl. Briškena ieskatā, šādas diskusijas politisko partiju vidū ir kritiski nepieciešamas, jo par vairākiem jautājumiem koalīcijā ir domstarpības. Arī Progresīvie pauda cerību, ka sarunas var turpināties plašākā lokā.
Pašlaik valdošajā koalīcijā strādā JV, NA un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un Progresīvajiem, kam NA un AS iebilst.
Kariņš jau iepriekš izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu piecos jautājumu blokos – skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija “kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests” un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.
Lasiet arī: VIDEO | Levits prasa “politisku lēmumu” par sabiedrisko mediju apvienošanu