Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājiem, kas ikdienas vajadzībām tērē vairāk par 0 un 40 eiro diena, Latvijā iedzīvotāji ikdienas tēriņiem atvēl ne vairāk kā 10 eiro, vai nenosaka vēlamā budžeta rāmjus vispār, liecina bankas Citadele maijā veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.
Aptaujas rezultāti liecina, ka vislielākās naudas summas ikdienas pirkumiem vidēji tērē Lietuvā, kur aptuveni 14% iedzīvotāju ikdienas budžets ir 30-50 eiro robežās.
Savukārt Igaunijā šāds budžeta apjoms, fiksēts 13% iedzīvotāju, bet Latvijā tikai 8% aptaujāto respondentu.
Lietuvā arī biežāk nekā pārējās valstīs iedzīvotāji vienā dienā mēdz iztērēt 51 – 100 eiro (šādā situācijā ir 3% respondentu Lietuvā, 2% Igaunijā un 2% Latvijā). Abās kaimiņvalstīs arī fiksēta iedzīvotāju grupa, proti, 1% Lietuvā un Igaunijā, kas ikdienā tērē 101 – 200 eiro.
Tikmēr Latvijā ikdienas tēriņiem atvēl vidēji mazākas summas.
Dienas budžets līdz 10 eiro dienā fiksēts 14% Latvijā, 12% Lietuvā un 10% Igaunijā.
Aptaujas dati liecina, ka 11 – 20 eiro robežās tērē katrs piektais jeb 20% Latvijā, 19% Lietuvā un 18% Igaunijā.
Kaimiņvalstīs arī novērota tendence tērēt vairāk, un vienas dienas izdevumu apjoma pieaugums, sākot no 21-30 eiro. Šādi tēriņu apjomi aktuāli 15% Igaunijā, 13% Lietuvā un 11% Latvijā.
Neskatoties uz augošo inflāciju un dzīves dārdzības pieaugumu, pietiekami plaša sabiedrības daļa savu vēlamo budžetu ikdienas tēriņiem nenosaka vispār –
Latvijā bez konkrēta vienas dienas izdevumu sliekšņa ir 28%, Lietuvā – 22%, Igaunijā – 17% aptaujāto.
Šī tendence biežāk novērota tiem iedzīvotājiem, kuri mēnesī pelna līdz 1000 eiro. Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks skaidro, ka, ja būtiskākos mēneša izdevumus, piemēram īres un komunālos maksājumus iedzīvotāji var plāno, tad salīdzinoši nelielos ikdienas izdevumus bieži vien nepiefiksē.
“Tomēr tieši pēc šiem tēriņiem var noteikt tērēšanas paradumus – saprast, kur līdzekļi visbiežāk tiek izdoti un kur varētu ietaupīt. Nereti, pārskatot ikdienas tēriņus viena līdz trīs mēnešu garumā, atklājas, kur iztērēts vairāk nekā plānots vai nelietderīgi. Šāda tēriņu uzskaite palīdz gan sakārtot budžetu, gan saprast, kādas ir iespējas naudu ietaupīt vai uzkrāt lielākiem mērķiem,” pauž Mūrnieks
Ierobežot tēriņus nav nepieciešams 5% Latvijā, kā arī 6% aptaujāto respondentu Igaunijā un Lietuvā.
Lasiet arī: “Cilvēki bauda dzīvi, pucējas un labiekārto mājokli” – bet tirdzniecībā kritums…
