Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa ir pārliecināta, ka šobrīd būtu bīstami runāt par miera nosacījumiem ar Krieviju – pirms jebkādām sarunām ir pilnībā jāizspiež Krievijas spēki no Ukrainas, un ir jānodrošina šīs valsts drošība, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Kallasa pirmdien, 5.decembrī, sarunā ar ERR sacīja, ka NATO, pirmkārt un galvenokārt, ir aizsardzības organizācija. Viņa arī norādīja, ka nevar tieši komentēt starptautiskajos medijos izskanējušos Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumus par drošības garantiju piedāvāšanu Krievijai, piebilstot, ka Francija ir «laba sabiedrotā» Igaunijai.
Kallasa sacīja: «NATO ir alianse, kas izveidota, lai aizsargātu savus dalībniekus, alianse, kas tika izveidota tieši tādēļ, lai aizsargātu miljonus cilvēku no Krievijas kara noziegumiem un ekspansijas.»
«Tomēr kā vispārīgu komentāru es gribētu teikt, ka Igaunijas nostāja Eiropas drošības garantēšanā ir bijusi ilgstoša un skaidra – šodien brīvās pasaules uzmanības centrā jābūt tam, kā palīdzēt Ukrainai uzvarēt [..] un nodrošināt tās drošību ilgtermiņā,» sacīja premjerministre.
«Kara noziedznieki ir jāsauc pie atbildības un jāatlīdzina nodarītais kaitējums. Tas ir vienīgais veids, kā panākt ilgstošu mieru un novērst turpmāku agresiju,» uzsvēra Kallasa.
Viņa piebilda, ka Krievijas prasības pēc drošības garantijām jau gadiem ilgi nav nekas jauns.
«Tas ir aizsegs, zem kura tiek attaisnoti [Krievijas] iekarošanas kari un citi kara noziegumi. Tā ir arī tēma, kas tiek izmantota, lai veicinātu ietekmes sfēru politiku, lai atņemtu valstīm tiesības pieņemt suverēnus lēmumus par savu ārpolitiku un aizsardzības politiku,» turpināja Kallasa.
Viņa piebilda, ka šis jautājums ir svarīgs visai Eiropas drošībai, uzsverot, ka nedrīkst pieļaut situāciju, kurā Rietumi piekrīt, ka viņus «nospiež ar kājām».
«Lai šie principi būtu spēkā arī turpmāk, Ukrainai ir jācīnās par uzvaru, un agresijai ir jātiek viennozīmīgi sakautai, bet [kara] noziedznieki ir jāsauc pie atbildības. Jebkurš priekšlaicīgs miers pirms šo mērķu sasniegšanas nenodrošinās drošību nevienam Eiropā,» sacīja Kallass.
Kā norādīja Kallasa, Ukrainai šobrīd pieder iniciatīva kaujas laukā, par ko liecina dažādu agrāk okupēto zonu atbrīvošana, jebkurš pamiers vairāk palīdzētu Krievijas spēkiem, lai iegūtu elpas telpu atjaunotai agresijai.
«Notiek agresijas karš, kurā Krievija ir iebrukusi savā kaimiņvalstī, un, ņemot to vērā, mums ir jākoncentrējas uz Ukrainas drošības nodrošināšanu,» piebilda premjerministre.
Makrons, pagājušajā nedēļā oficiālās vizītes laikā uzstājoties ASV, Francijas televīzijas kanālā TF1, sacīja, ka, risinot Eiropas drošības arhitektūras jautājumus nākotnē, «būtiski» ir novērst Krievijas bažas par NATO atrašanos tās kaimiņos.
BNN jau iepriekš ziņoja, ka viņa komentāri izpelnījās asu kritiku Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un arī Somijā, kā arī Ukrainā.
Lasiet arī: Ukraina un Baltijas valstis kritizē Makrona izteikumus
