Viedokļraksts.
Pasaulē arvien skaļāk tiek runāts par nepieciešamību nodrošināt minerālmēslu piegādes un mazināt atkarību no Krievijas loģistikas. Pēdējos mēnešos arī ASV ir mudinājušas meklēt risinājumus, kas ļautu pasaules tirgū nonākt lielākiem Baltkrievijas minerālmēslu apjomiem, vienlaikus samazinot Krievijas lomu šo kravu transportēšanā.
Taču Latvijā šī diskusija faktiski nenotiek.
Minerālmēsli nav pazuduši no pasaules tirgus. Tie joprojām tiek eksportēti, jo bez tiem nav iespējams nodrošināt globālo pārtikas ražošanu. Vienīgā atšķirība – kravas, kas agrāk varēja šķērsot Baltijas ostas, šodien lielā mērā tiek virzītas caur Krievijas ostām un dzelzceļu.
Rezultāts ir acīmredzams. Kamēr Latvija zaudē kravas, darbavietas un nodokļu ieņēmumus, Krievija nopelna simtiem miljonu eiro no tranzīta pakalpojumiem. Katra minerālmēslu tonna, kas nonāk Krievijas ostās, papildina agresorvalsts budžetu laikā, kad tā turpina karu Ukrainā.
Šeit slēpjas lielākais paradokss. Rietumi meklē veidus, kā samazināt Krievijas ietekmi uz pasaules minerālmēslu piegādēm, bet Latvija pat nevēlas diskutēt par iespējamiem risinājumiem. Mēs neapturējām minerālmēslu plūsmu. Mēs to vienkārši atdevām Krievijai.
Tāpēc jautājums ir pavisam vienkāršs: kāpēc Latvija turpina samierināties ar situāciju, kurā tranzīta ieņēmumus saņem Krievija, nevis Latvijas ostas, Latvijas dzelzceļš un Latvijas ekonomika?
Kamēr politiķi izvairās no šīs sarunas, Krievijas ostas turpina pelnīt. Un katrs eiro, kas nonāk Krievijas transporta un loģistikas sektorā, ir vēl viens ieguldījums valsts kara ekonomikā. Tieši tāpēc minerālmēslu tranzīts šodien vairs nav tikai ekonomikas jautājums. Tas ir arī jautājums par to, vai mēs patiešām vēlamies vājināt Krieviju vai tikai izliekamies, ka to darām.
Lasiet arī: Baltkrievijas minerālmēslu tranzīts – stratēģiska iespēja, kuru Latvija ignorē
Lasiet arī: ASV aicina Lietuvu, Poliju un Ukrainu atļaut baltkrievu minerālmēslu eksportu
BNN fokusā | Politologs: Ja ASV minerālmēslu kravām ņem nost sankcijas, tam ir nopietni iemesli