Vētras postījumu dēļ, visticamāk, nebūs iespējams veikt izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda maksājumos, kā to vēlētos Jūrmalas domes priekšsēdētāja, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis.
Viņš norādīja, ka pašvaldības pēc vētras jau solidarizējās savu iespēju robežās, piemēram, aizdodot viena otrai sūkņus vai citu tehniku. Tomēr, ja runā par līdzekļiem, kas pašvaldībām jāiemaksā izlīdzināšanas fondā, tur viss jau ir saplānots un šobrīd “gada ietvaros nav iespējams veikt izmaiņas,” sacīja Kaminskis.
LPS priekšsēdis uzskata, ka pieredzētie plūdi viennozīmīgi bija ārkārtēja situācija, un valstij ir jākompensē pašvaldību ciestie zaudējumi no rezerves fonda, kā tas patlaban tiek plānots.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka būtu ideāli, ja visi pašvaldību īpašumi tiktu apdrošināti, bet pēdējos gados pašvaldībām trūkst līdzekļu,
tāpēc nākas apdrošināt tikai vissvarīgākos īpašumus.
Kā ziņots, Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (ZZS) TV3 raidījumā “900 sekundes” pagājušajā nedēļā pauda, ka pašvaldība varētu nosegt jūlija vētras radīto zaudējumu izmaksas saviem spēkiem, ja valdība ļautu tai nākamgad neveikt aptuveni 10,5 miljonu eiro iemaksu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.
“Ja šī nauda paliktu pilsētas budžetā, varētu no valsts neko neprasīt,” pieļāva politiķe, atzīstot, ka pagaidām par to ir runāts vien ar premjeri un neformāli.
Vēlāk gan Finanšu ministrija (FM) aģentūrai LETA skaidroja, ka Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums neparedz izņēmuma gadījumus, kas būtu pielāgoti kādai īpašai situācijai konkrētā pašvaldībā.
FM pārstāvji skaidroja, ka Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma mērķis ir, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, radīt pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei. Likums nosaka visām pašvaldībām vienādus nosacījumus izlīdzināšanas aprēķina veikšanai un neparedz izņēmuma gadījumus, kas būtu pielāgoti kādai īpašai situācijai konkrētā pašvaldībā.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) aģentūru LETA informēja, ka līdz šim nav bijuši šāda veida izņēmumi, ka pašvaldības neveic iemaksas izlīdzināšanas fondā.
Ministrijā skaidro, ka izmaksas, kas neparedzēti radušās tiek daļēji segtas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas tiek plānoti gan pašvaldības, gan valsts budžetā. Valsts ir noteikusi kārtību, kādā var lūgt daļēju izmaksu segšanu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Valsts sniedz atbalstu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem līdz 70% no kopējo izdevumu apmēra.
Kā ziņots, jūlija beigās Latviju skāra vētra, kas nodarīja plašus postījumus. Jūrmalas pašvaldība bija viena no visvairāk cietušajām. Sevišķi daudz postījumu tika konstatēts Kauguru, Jaunķemeru, Vaivaru, Slokas, Asaru, Mellužu, Majoru un Dzintaru apkaimēs.
Lasiet arī: Vētra viscaur Latvijai aiz sevis atstājusi ievērojamu postažu