Latvijas Bankas trešdien, 8.februārī, rīkotajā kapitāla tirgus forumā Izaugsmei patīk uzņēmīgie Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra – Lai īstenotu ekonomikas transformāciju, Latvijā nepieciešama kapitāla tirgus attīstība.
Premjers paziņoja, ka daudzi lieli un spēcīgi valsts uzņēmumi ir pietiekami lieli, lai daļu no to kapitāla kotētu biržā. Kariņš piebilda: ļaut daļu valsts uzņēmumu kapitāla
kotēt biržā nenozīmē, ka tos privatizē vai izzog deviņdesmito gadu stilā.
Valdības vadītājs atgādināja, ka privatizācijas process pēc neatkarības atgūšanas ne vienmēr bijis īsti godīgs, un pie tā ir vainīgi arī daudzi bijušie augsti stāvošie politiķi. Līdz ar to arī sabiedrībā ir negatīva attieksme pret šo procesu.
Kā veiksmīgu piemēru Kariņš minēja Igaunijas enerģētikas uzņēmumu Enefit Green. Kariņš uzsvēra, ka arī Latvenergo un Latvijas valsts mežu kopuzņēmuma Latvijas vēja parki kotēšana biržā ļautu piesaistīt ievērojami lielākas investīcijas un paātrināt izaugsmi.
«Valsts uzņēmumu kotēšanai biržā ir milzu potenciāls. Tas atvērtu durvis arī citiem uzņēmumiem.
Šo procesu aiztur nepareiza domāšana, ir jāpieliek punkts pagātnei un jāvirzās uz nākotni.
Atvērt durvis uz biržu valsts uzņēmumiem ir ceļš, kā to darīt,» teica Kariņš.
[Valdošo koalīciju līdzveidojošais Apvienotais saraksts, īpaši tā izveidotājs un ideologs Uldis Pīlēns, kategoriski iebilst valsts uzņēmumu akciju tirgošanai biržā – BNN.]
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) forumā informēja, ka Latvijas tirgus kapitalizācija ir tikai aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt Eiropā tā vidēji ir 54% no IKP, bet Igaunijā – 17% no IKP.
Ašeradens uzsvēra, ka kapitāla tirgus attīstībai ir jābūt nākamajai svarīgākajai koalīcijas prioritātei pēc budžeta un nodokļu pamatnostādnēm. Finanšu ministra ieskatā šī Saeimas sasaukuma laikā mērķis būtu panākt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9–10% apmērā no IKP.
Diemžēl, atzina Ašeradens, ne visi koalīcijas partneri to atbalsta, tāpat daļa sabiedrības īsti neatbalsta kapitāla tirgus attīstību, jo valda daudz stereotipu. Arī uzņēmumu vadītāji ne vienmēr vēlas darboties kapitāla tirgū, lai nodrošinātu lielāku pārskatāmību savai darbībai.
Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks savā uzrunā atzina, ka diversificēti kapitāla tirgi līdz šim Latvijā nav pietiekami izmantoti, bet tiem ir liels potenciāls valsts izaugsmei. Viņš atgādināja, ka 2021.gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izveidoja desmit soļu programmu kapitāla tirgus attīstībai. Sadarbības partneri to novērtējuši kā veiksmīgu, bet jādara vēl vairāk, lai investoriem būtu iespējas ieguldīt Latvijas ekonomikas attīstībā.
Kazāks norādīja, ka šim nolūkam būtu nepieciešama spēcīga Eiropas kapitāla tirgus savienība, tāpat arī Latvijā nepieciešama ciešāka Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un visas valdības iesaiste kapitāla tirgus attīstībā.
Savukārt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa foruma dalībniekiem uzsvēra, ka spēcīgs kapitāla tirgus veidos noturību pret ekonomiskajiem šokiem un radīs pamatu turpmākai izaugsmei. Viņa sacīja, ka kapitāla tirgi ļauj uzņēmumiem iegūt attīstībai nepieciešamo finansējumu, tāpat tie ļauj attīstīt arī pensiju sistēmas finansējumus.
Rosa piebilda, ka Eiropa patlaban vēl joprojām ļoti balstās uz banku finansējumu jeb kredītiem, taču Rosas ieskatā gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, gan valdībām būtu jāvirzās prom no banku finansējuma un jāizbeidz nepārtraukti aizņemties. Rosa uzsvēra, ka kapitāla tirgus ir alternatīva iespēja finansējuma iegūšanai.
Šis ir trešais Latvijas Bankas rīkotais kapitāla tirgus forums, kas klātienē pulcē apmēram 150 apmeklētāju. Tajā nozares eksperti un viedokļu līderi četrās paneļdiskusijās spriedīs par privāto investoru un uzņēmumu iespējām Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū.
Lasiet arī: BNN vaicā | Uldis Pīlēns: «Mūsu politika un ierēdniecība darbojas pārāk fragmentēti»