Latvijas atbildīgie dienesti seko līdzi notikumu attīstībai un izmeklēšanai pēc notikušā Polijā, kur nokrita divas raķetes, pēc ārkārtas Ministru kabineta sēdes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš pēc ārkārtas sēdes norādīja, ka viņam ir sakāmas divas lietas – drošības situācija Latvijā pēc notikušā Polijā nemainās un atbildīgie dienesti Latvijā seko līdzi notikumu attīstībai, izmeklēšanai.
Visi mūsu dienesti, mūsu valdība ir gatava rīkoties, ja būs jāpieņem atbilstoši lēmumi, teica Kariņš. Viņš arī atgādināja, ka Latvija ir gatava atbalstīt Poliju «jebkādā veidā, kādā to prasītu».
Vaicāts, vai aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) neizdarīja pārsteidzīgus secinājumus, paužot paziņojumus, lai gan fakti netika noskaidroti, Kariņš atbildēja, ka jāatceras, ka Krievija otrdien, 15.novembrī, ļoti brutālā veidā uzbruka Ukrainai ar vairāk nekā 90 raķešu uzbrukumiem tieši civilajai infrastruktūrai.
«Tā ir brutāla agresija. Šādos apstākļos, kad notiek kaimiņvalstī sprādziens, kara miglā rodas zināmas neskaidrības, kurās katrs reaģē vai secina ātri vai lēnāk,» teica Kariņš.
Vienlaikus premjers akcentēja, ka pašlaik svarīgākais ir saprast, kas ir noticis, un atcerēties, ka drošības situācija Latvijā ir nemainīga un ka dienesti kopā ar valdību spējīgi reaģēt.
«Acis ir atvērtas, ir pilns atbalsts Polijai un Ukrainai, bet patlaban vēl nav skaidrs, kāds ir cēlonis un kā tas atrisināsies. Latvijas valdība strādā pilnā sastāvā un ir rīcībspējīga. Mums ir tiesības pieņemt jebkādus lēmumus. Tas, ka būtu labi vienoties ātri par jauno valdību, ir pats par sevi saprotami, bet tas netraucē esošajai valdībai rīkoties,» pauda premjers.
Tāpat arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks paudis, ka drošības situācija Latvijā pēc notikušā Polijā nav mainījusies. «Latvijas iedzīvotāji var justies gana droši arī pēc šī notikuma,» uzsvēra Pabriks.
Tāpat ministrs savā Twitter kontā norādīja, ka «šādu traģēdiju nebūtu, ja Krievija nebūtu uzbrukusi Ukrainai.» Tāpat Pabriks uzsver, ka Rietumu pasaulei ir jāatrod veids, kā apturēt raķešu nokrišanu uz jebkuru valsti.
There would be no tragedies like this if Russia hadn't attacked Ukraine in the first place. If this was a deliberate attack, there must be a measured response – not one provoking further attacks by our weakness. We need to find a way to stop missiles from falling on any country.
— Artis Pabriks (@Pabriks) November 15, 2022
Kā BNN iepriekš ziņoja, Polijā 15.novembrī ap pulksten 15.40 (16.40 pēc Latvijas laika) nokrita Krievijā ražota raķete, kas nogalināja divus cilvēkus Pševodovas ciemā, paziņoja Polijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Lukašs Jasina.
«Krievijā ražota raķete nokrita, nogalinot divus Polijas Republikas pilsoņus,» sacīja Jasina. Viņš piebilda, ka Krievijas vēstnieks Polijā ir izasaukts uz Ārlietu ministriju sniegt «tūlītējus detalizētus paskaidrojumus».
Pēc tikšanās ar Rietumvalstu līderiem paziņojis ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden) sacījis, ka raķete, kas nokrita Polija ciematā netālu no robežas ar Ukrainu, iespējams, nav palaista no Krievijas. Tāpat Baidens sarunā ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu (Andrzej Duda) uzsvēris, ka Vašingtona ļoti nopietni uztver savas saistības ar NATO, un atbalstīs Poliju.
Savukārt Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis (Mateusz Morawiecki) paziņojis par paaugstinātu militāro gatavību Polijā un aicināja iedzīvotājus saglabāt mieru.
Lasiet arī: ASV: Polijā nokritusī raķete, iespējams, nenāk no Krievijas
