Kaujas Ukrainā šobrīd nonākušas strupceļā, jo neviena puse negūst vērā ņemamus panākumus, un Kijiva gaida labākus ieročos no rietumvalstīm, ziņo britu raidorganizācija BBC.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs BBC pastāstīja, ka karadarbība šobrīd ir ļoti lēna, un nenotiek kustība vienā vai otrā virzienā.
Novembrī Ukrainas karaspēks atbrīvoja Hersonu, un kopš tā laika sīvākās kaujas norisinās ap Bahmutu. Citur Krievijas armija ieņem aizsargpozīcijas, savukārt ziemas laikapstākļi ir nobremzējuši Ukrainas spēku sauszemes operācijas gar apmēram 1000 kilometru garo frontes līniju. Ārpus kaujas laukiem Krievija jau no oktobra vidus apšauda Ukrainas kritiski svarīgo infrastruktūru, atstājot iedzīvotājus tumsā un aukstumā. Budanovs norādīja, ka, lai gan apšaudes, visticamāk, turpināsies, tās būs vājākas, jo Krievijas rezerves izsīkst. Irāna ir atzinusi lidrobotu piegādi Krievijā, tomēr vilcinās piegādāt raķetes. Budanovs piebilda, ka Teherāna apzinās iespējamās sekas, un jau tāpat izjūt rietumvalstu sankciju ietekmi tās kodolprogrammas dēļ.
Budanovs sacīja, ka Krievija ir nonākusi strupceļā un piedzīvo ievērojamus zaudējumus, un esot pamats domāt, ka Kremlis ir nolēmis izsludināt vēl vienu mobilizācijas kārtu, tomēr piezīmēja, ka arī Ukrainai joprojām trūkst vajadzīgo ieroču, lai virzītos uz priekšu.
«Mēs nevaram viņus visos virzienus galēji sakaut. Arī viņi to nevar. Mēs ļoti gaidām jaunas ieroču piegādes, un ceram uz spēcīgākiem ieročiem,»
sacīja Budanovs.
Decembrī, pēc vairākām Krievijas armijas neveiksmēm, Ukrainas amatpersonas brīdināja par iespējamu uzbrukumu no Baltkrievijas puses. Budanovs gan kliedēja šīs bažas, un norādīja, ka Krievijas darbības Baltkrievijā ir mēģinājumus novērst uzmanību un panākt, ka ukraiņu karavīri tiek pārvietoti no kaujas vietām Ukrainas dienvidos un ziemeļaustrumos.
Nesen vilciens ar krievu karavīriem apstājās netālu no Baltkrievijas un Ukrainas robežas, un pēc vairākām stundām devās atpakaļ ar visiem pasažieriem. «Viņi to darīja pilnīgi atklāti, gaišas dienas laikā, lai visi to redzētu, pat tad, ja negribētu redzēt. Šobrīd mēs neredzam pazīmes, ka notiktu gatavošanās uzbrukumam Kijivai vai Ukrainas ziemeļiem no Baltkrievijas puses.»
Krievija ir izmantojusi Baltkrieviju kā palaišanas laukumu uzbrukumiem, bet Budanovs uzskata, ka Baltkrievijas sabiedrība neatbalstīs tās tālāku iesaistīšanos karā, un eksperti arī apšauba baltkrievu armijas gatavību karot.
Karš šobrīd kļuvis lēns, bet izlūkošanas pārvaldes priekšnieks ir pārliecināts, ka Ukraina atgūs visas šobrīd Krievijas okupētās teritorijas, tostarp arī Krimu, ko Krievija anektēja 2014.gadā. Budanovs Ukrainu pēc kara redz ar tādu teritoriju, kāda tā bija pēc PSRS sabrukuma 1991.gadā.
Lasiet arī: Ukrainas austrumos norit smagas cīņas, Krievija atriebjas par sankcijām
