Krievijas spēki iesaistīti sīvās kaujā pie pamatīgi izpostītās Bahmutas Ukrainas austrumos, tomēr situācija pamatā ir nemainīga, un neviena no pusēm nav ievērojami pavirzījusies uz priekšu, raksta aģentūra Reuters.
27.decembrī Krievijas spēki smagi apšaudījuši un bombardējuši apdzīvotās vietas Ukrainas austrumos un dienvidos. Pēc Ukrainas sasniegumiem novembrī karš ir iegājis lēnā, šķietami nebeidzamā ritējumā. Sīvākās kaujas norisinās ap Bahmutu, kur Krievija mēnešiem cenšas ieņemt pilsētu, un Svatovā un Kreminnā, kur Ukrainas spēki cenšas pārraut krievu aizsardzības līnijas.
Bahmutā pirms kara dzīvoja ap 70 tūkstošiem iedzīvotāju, bet tagad pilsēta ir pārvērsta drupās. Atlūzas ir pārklājušas ielas, un lielākā daļa vēl stāvošo ēku ir bez logiem. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija norādījusi: «Krievija turpina veikt regulārus neliela apjoma uzbrukumus Bahmutas un Svatovas apkārtnē, tomēr kontrole ir mainījusies ļoti mazai teritorijai.»
Ukrainas militārais eksperts un Ukrainas bruņoto spēku rezerves pulkvedis Oļegs Ždanovs YouTube video sacījis, ka cīņas kļuvušas intensīvākas, jo Krievija piegādā vēl vairāk bruņumašīnu un tanku.
«Ļoti maz kas ir mainījies frontes līnijas izvietojumā, bet spiediens no ienaidnieka puses pieaug, gan karavīru skaita ziņā, gan tehnikas veidā un daudzumā,»
sacīja Ždanovs.
Hersonā, no kuras krievi atkāpās novembrī, okupantu spēki apšaudījuši slimnīcas dzemdību nodaļu. Tiek ziņots, ka cietušo nav un personāls un pacienti pārvietoti uz patvertni.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Maskava aizliegs naftas tirdzniecību valstīm, kas noteikušas cenu griestus. Ir paredzēts, ka naftai noteiktie cenu griesti samazinās Krievijas iespējas veikt karadarbību Ukrainā, vienlaikus izvairoties no pilnīgas Krievijas naftas piegāžu apstādināšanas. Noteiktie cenu griesti ir tuvi šī brīža cenai, bet daudz zemāki par cenu, kādu Krievija par savu naftu ieguva pirms iebrukuma Ukrainā un tam sekojošajām sankcijām.
Putina dekrēts publicēts Krievijas valdības mājaslapā un un Kremļa mājaslapā, un tiek pasniegts kā tieša atbilde ASV un rietumvalstu darbībām, kas esot pretrunā starptautiskajiem likumiem.
Kremlis plāno no 2023.gada 1.februāra līdz 1.jūlijam aizliegt jēlnaftas piegādi valstīm, kas pievienojušas cenu griestu politikai. Atsevišķs aizliegums skars pārstrādātus naftas produktus, piemēram, dīzeļdegvielu un benzīnu.
Izņēmuma gadījumos Krievijas prezidents drīkstēs mainīt nosacījumus.
Krievija ir otrs lielākais naftas eksportētājs aiz Saūda Arābijas, un pārrāvumi piegādēs var izraisīt tālejošas sekas pasaules enerģijas tirgū.
Krievija, sākot iebrukumu 24.februārī, bija plānojusi, ka izdosies iekarot Ukrainu jau dažu dienu laikā, tomēr pavasarī cieta sakāvi Kijivas tuvumā, un rudenī bija spiesta atvilkt spēkus no citām apdzīvotām vietām. Uz to Putins atbildēja, izziņojot mobilizāciju. Lai gan Putins ir minējis iespēju sēsties pie sarunu galda, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir darījis zināmu, ka Maskavai ir virkne priekšnosacījumu, tostarp okupēto teritoriju atdošana Krievijai. Kijiva savukārt norādījusi, ka neatdos ne centimetru Ukrainas zemes.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 27.decembra vakara uzrunā sacīja: «Mēs turpināsim gatavot bruņotos spēkus un nodrošināt Ukrainas drošību nākamajā gadā. Tas būs izšķirošs gads. Mēs apzināmies riskus, ko nes ziema. Mēs arī zinām, kas jādara pavasarī.»
Lasiet arī: Ijabs: jāatrod tiesisks veids iesaldēto Krievijas aktīvu konfiscēšanai
