Kijivas iedzīvotājiem jābūt gataviem pamest pilsētu, ja pilnībā tiks zaudēta energoapgāde, atsaucoties uz pilsētas mēra Vitālija Kļičko sacīto, vēsta britu medijs BBC.
Pēdējo nedēļu laikā miljoniem Ukrainas iedzīvotāju saskārušies ar Krievijas uzbrukumu radītiem pārrāvumiem elektrības un ūdens apgādē. Krievijas uzbrukumi spēkstacijām un elektrolīnijām šobrīd ir skāruši apmēram 40% no Ukrainas energoinfrastruktūras. Par ikdienu kļuvuši arī plānoti elektroapgādes pārtraukumi – tie vajadzīgi, lai izvairītos no tīkla pārslodzes un varētu veikt nepieciešamos remontdarbus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdinājis, ka Krievija koncentrē spēkus un centīsies atkārtot uzbrukumus kritiski svarīgajai infrastruktūrai, vēsta BBC.
Ženēvas konvencijā, kas nosaka humānās normas kara laikā, norādīts, ka uzbrukumi nedrīkst skart civilos objektus, un V. Kļičko intervijā Ukrainas televīzijai norādījis, ka Krievijas uzbrukumi infrastruktūrai ir terorisma akti un genocīds. «Putinam nav vajadzīgi ukraiņi, viņam vajag tikai mūsu zemi. Ukrainu bez mums», sacīja Kļičko. «Tādēļ viss, kas notiek tagad, ir genocīds. Viņa mērķis ir mūs nogalināt, likt nosalt līdz nāvei vai pamest mūsu zemi, lai tā tiktu viņam.» Pilsētas amatpersonas brīdinājušas: ja tiks pilnībā pārtraukta elektroapgāde, nebūs pieejams arī ūdens un nedarbosies kanalizācija.
Kļičko norādījis, ka pilsētas administrācija dara visu iespējamo, lai nodrošinātu pamatvadzības, tajā pašā laikā notiek gatavošanās dažādiem scenārijiem. Katram no Kijivas trīs miljoniem iedzīvotāju vajadzētu apzināt iespēju patverties pie draugiem vai radiem piepilsētā, kur joprojām ir pieejama elektroapgāde un ūdens, gadījumā, ja Kijiva pilnībā zaudē kritisko infrastruktūru. Viņš piebilda, ka varas iestādes veido degvielas, ūdens un pārtikas rezerves, un tāpat jārīkojas arī pilsētas iedzīvotājiem. Ir ierīkotas vismaz 1 000 apsildāmas patvertnes visā pilsētas teritorijā, kur iedzīvotāji varēs atrast patvērumu ārkārtas gadījumā.
Mērs atzina, ka pilsēta gatavojas sliktākajiem scenārijiem, bet pagaidām nav pamata runāt par evakuāciju. Arī Kijivas iedzīvotāji apzinās, ka var tikt atstāti bez elektrības un var rasties problēmas ar resursu pieejamību. Daži ir sagatavojušies pamest pilsētu, un jau ir nogādājuši ģimenes locekļus drošākās vietās, savukārt citi ir gatavi palikt pilsētā pat tad, ja nāksies dzīvot tumšos un neapkurinātos dzīvokļos.
Lasiet arī: Krievija atsākusi masveida raķešu triecienus visā Ukrainā
Kā zināms, kopš 24.februāra, kad agri no rīta Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, dzīvību zaudējuši aptuveni 76 460 krievu karavīri, ap 10 000 Ukrainas karavīru un ap 430 bērnu. Kara dēļ dati nav pārbaudāmi. Bēgļu gaitās devušies vairāki miljoni cilvēku, no tiem Latvijā reģistrēti aptuveni 37 629. Kopš septembra sākuma Ukrainas armijai izdevies atkarot vairāk nekā 5 000 kvadrātkilometru okupētās teritorijas, kas ir vairāk nekā Krievija iekarojusi kopš aprīļa.
