Krievija un Baltkrievija plāno sākt kopīgas gaisa spēku mācības, un tas Kijivai un rietumiem vieš bailes, ka varētu tikt uzsākts jauns uzbrukums Ukrainai, raksta aģentūra Reuters.
Tikmēr sarūk iespējas atrast izdzīvojušos ēku drupās Dņipro, kur Krievija veikusi raķešu triecienu pa dzīvojamo ēku kvartālu. Apgabala gubernatora vietniece Natālija Babačenko norādījusi, ka 30 cilvēki miruši, un vairāk nekā 30 atrodas slimnīcā, no tiem 12 kritiskā stāvoklī. 30 līdz 40 personas vēl varētu atrasties zem gruvešiem. Palīdzības dienestu darbinieki stāsta, ka dzirdējuši saucienus pēc palīdzības no deviņstāvu ēkas drupām, un izmantojuši klusuma brīžus, lai meklētu pareizo virzienu. Situāciju pasliktina zemā gaisa temperatūra. Dņipro mērs Boriss Filatovs Reuters sacīja: «Iespējas atrast izdzīvojušos šobrīd ir minimālas. Domāju, ka būs dučiem mirušo.»
Ukrainas gaisa spēki informēja, ka dzīvojamajai ēkai trāpījusi krievu padomju perioda raķete Kh-22, kam raksturīgs precizitātes trūkums. Ukrainas gaisa spēku rīcībā nav tehnikas, ar ko notriekt šīs raķetes, kas tika izveidotas aukstā kara laikā un paredzētas karakuģu iznīcināšanai.
Krievija sestdien, 14.janvārī, smagi apšaudīja Ukrainu, un ap Bahmutu un Soledaru turpinājās sīvas kaujas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā pēc trieciena Dņipro aicināja rietumu sabiedrotos piegādāt vairāk ieroču, lai Ukraina spētu izbeigt krievu teroru un uzbrukumus civilajiem mērķiem. Rietumvalstis beidzot vienojušās par smagās kara tehnikas piegādi Ukrainai, un 14.janvārī Lielbritānija papildināja Francijas un Polijas piedāvājumus, norādot, ka piegādās Ukrainai 14 Challenger 2 tankus.
Maskava smagās tehnikas piegādi uztver kā konflikta eksalāciju. Krievijas vēstniecība Londonā norādījusi, ka tas veicināšot konfrontāciju.
Pieaug arī bažas par jaunu uzbrukumu Kijivas virzienā. Ukraina jau ilgstoši norāda uz iespējamajiem uzbrukumiem no Baltkrievijas puses, tikmēr Kremlis noliedz spiediena izdarīšanu uz Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, un Minska paziņojusi, ka negrasās tieši iesaistīties karā.
Šonedēļ plānotās mācības būšot vērstas uz aizsardzības stiprināšanu. Maskava izmantoja Baltkrieviju kā starta laukumu kara sākšanai 2022.gada februārī, un kopš tā brīža Krievija ar Baltkrieviju gan atsevišķi, gan kopīgi veikušas virkni mācību. Neoficiāla informācija liecina, ka uz Baltkrieviju kopš šī gada sākuma nogādāts liels apjoms karavīru, helikopteru un militāro transportlīdzekļu, un svētdien, 15.janvārī vien tās bijušas astoņas lidmašīnas ar karavīriem un četras kravas lidmašīnas. Reuters nav izdevies gūt apstiprinājumu šai informācijai. Baltkrievijas Aizsardzības ministrija ziņo par Krievijas gaisa spēku vienību ierašanos, sīkāk nenorādot to sastāvu. Ministrijas paziņojumā teikts: «Taktiskajās mācībās būs iesaistīti visi Gaisa spēku un Gaisa aizsardzības spēku lidlauki un apmācību poligoni.»
Baltkrievijas Valsts Drošības komitejas vadītāja vietnieks Pāvels Muraveiko paziņojis, ka valsts dienvidu robeža šobrīd esot nemierīga, un Ukraina provocējot Baltkrieviju. Viņš saziņas lietotnes Telegram ziņā vēstījis: «Mēs saglabājam mieru un esam pacietīgi. Mums ir visi vajadzīgie spēki un līdzekļi, kas ļauj atbildēt uz jebkādu agresiju vai terorisma draudiem mūsu teritorijā.»
Joprojām turpinās kaujas ap Soledaru. Lai gan krievi ziņo, ka esot pilsētu ieņēmuši, Ukrainas bruņotie spēki šo informāciju noliedz. Sāls raktuvju pilsētā turpinoties smagas kaujas, un krievi ienākot pilsētā no dažādiem virzieniem.
Lasiet arī: Karš Ukrainā: Turpinās asiņainas cīņas ap Soledaru un Bahmutu
