Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka tiek veiktas izmaiņas amatpersonu sastāvā dažādos līmeņos, pec tam, kad izskanējušas apsūdzības nelikumīgā rīcībā, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Informācija par korupciju Ukrainā, kurai jau ir pieredze ar augsta līmeņa korupciju, izskan laikā, kad Eiropas valstis diskutē par Vācijā ražoto tanku Leopard piegādi. Zelenskis uzrunā pirmdien, 23.janvārī, sacīja: «Jau tiek pieņemti lēmumi par izmaiņām personālā – daži šodien, daži plānoti rīt – dažādos līmeņos gan valdībā, gan vietējās pārvaldēs un varas iestādēs.» Zelenskis nenosauca vārdus, bet norādīja, ka plānota arī stingrāka to amatpersonu uzraudzība, kas dodas pildīt uzdevumus ārvalstīs. Vairāki Ukrainas mediji ziņojuši, ka daži ministri un augsta līmeņa amatpersonas varētu tikt atlaistas nekavējoties.
Svētdien, 22.janvārī, Ukrainas korupcijas novēršanas birojis ziņoja, ka aizturējis satiksmes ministra vietnieku saistībā ar aizdomām par 400 tūkstošus erio liela kukuļa pieņemšanu par ģeneratoru importu septembrī. Ministra vietnieks noliedz izvirzītās apsūdzības. Tāpat mediji apsūdz Aizsardzības ministriju par pārmaksāšanu par pārtiku karavīriem. Piegādātājs norādījis, ka notikusi tehniska kļūme aprēķinos, un nauda nav saņemta. Zelenska partija Tautas kalps vadītājs Dāvids Arahamija (David Arakhamia) paziņojis, ka amatpersonām jākoncentrējas uz karu, palīdzību tā upuriem, jāsamazina birokrātija un jāpārstāj nodarboties ar šaubīgu biznesu. Arahamija sacīja:
«Šajā pavasarī noteikti būs aresti. Ja cilvēcīga pieeja nestrādā, mēs darbosimies saskaņā ar kara laika likumiem.»
Tikmēr kaujas laukā praktiski nenotiek virzība, par spīti ievērojamiem zaudējumiem abās pusēs. Ukraina norādījusi, ka rietumu tanki ļautu pārraut krievu aizsardzības līnijas un atjaunot virzīšanos uz priekšu. Tomēr rietumu sabiedrotajiem pagaidām nav izdevies vienoties par tanku piegādi Kijivai, jo virmo bažas, ka Maskava to varētu uztvert kā situācijas eskalēšanu. Berlīne, kam ir veto tiesības attiecībā uz Leopard, norādījusi, ka ir gatava ātri rīkoties, ja sabiedrotie panāks vienprātību. Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis (Mateusz Morawiecki) informējis, ka Polija cenšas iegūt atļauju savu Leopard nosūtīšanai, un strādā pie tā, lai arī citas valstis tam piekristu.
Vācija paziņojusi, ka neliks šķēršļus Leopard nodošanai Ukrainas rīcībā, savukārt ASV likumdevēji iesnieguši valdībā aicinājumu piegādāt Kijivai amerikāņu tankus M1 Abrams, pamatojot prasību ar to, ka pat simbolisks skaits M1 Abrams liktu sasparoties arī partneriem Eiropā. Briti plāno uz Ukrainu nosūtīt 14 tankus Challenger 2, un arī Francija apsver savu tanku piegādi.
Maskava uz to atbildējusi ar vāji slēptiem draudiem. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja: «Atbildību nes visas valstis, kas tieši vai netieši iesaistās ieroču piegādēs Ukrainai un paaugstina tās tehniskās spējas.» Gan Krievija, gan Ukraina pavasarī plāno spēcīgus uzbrukumus pretiniekam, un Ukrainas Izlūkošanas dienesta vadītāja vietnieks Vadims Skibitskis norādīja, ka, ja Krievijas plānotais uzbrukums izgāzīsies, tās būs beigas Krievijai un Putinam.
23.janvārī Krievija apšaudījusi Časivjaras dzīvojamos rajonus, un viens cilvēks gājis bojā. Doneckas apgabala kara administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko sacīja:
«Krievi ar nolūku terorizē un nogalina civiliedzīvotājus. Viņi par to dārgi samaksās.»
Kopš kara sākuma Krievija ir mainījusi retoriku, un no kara saukšanas par operāciju, lai atbrīvotu Ukrainu no nacistiem un demilitarizētu to, nonākusi līdz paziņojumiem, ka tā tikai aizstāvas pret rietumu agresiju. Reformas Krievijas armijām, par kurām tika ziņots janvāra vidū, tikšot pielāgotas, lai pienācīgi atbildētu uz draudiem Krievijas drošībai. Pēc Maskavas domām, draudus rada Zviedrijas un Somijas vēlme pievienoties NATO un tas, ka rietumi izmantojot Ukrainu kā rīku hibrīdkaram pret Krieviju.
Ukraina tikmēr piemērojusi sankcijas 22 krieviem, kas saistīti ar Krievijas pareizticīgo baznīcu. Zelenskis norādījis, ka sankcijas piemērotas, jo šīs personas, slēpjoties zem reliģijas vairoga, atbalsta genocīdu.
