Vācijas ārlietu ministre paziņojusi, ka Vācija nestāsies ceļā Polijai, ja tā izvēlēsies uz Ukrainu nosūtīt tankus Leopard, tādējādi norādot uz nostājas maiņu, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Lēmums nosūtīt Vācijā ražotos tankus uz karadarbības zonu var būt pagrieziena punkts karā. Ukraina jau vairākus mēnešus lūdz rietumvalstīm smagāku bruņojumu, tostarp tankus, bet līdz šim Vācija ir atteikusies nosūtīt savu tankus Leopard, un nav ļāvusi to darīt arī citām NATO valstīm. Militārie eksperti šos tankus uzskata par vispiemērotākajiem Ukrainas apstākļiem. Līdz šim rietumvalstu militārā palīdzība Ukrainai jau mērāma vairākos desmitos miljaru eiro, tomēr nebija izdevies pārliecināt Vāciju atcelt tās veto attiecībā uz tankiem. Tagad Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka (Annalena Baerbock) paziņojusi, ka neliks šķēršļus, ja citas valstis izlems nodot Ukrainai savus tankus. Tas iezīmē attieksmes maiņu. Ministre Francijas medijam LCI TV sacīja:
«Šobrīd jautājums mums nav uzdots, bet, ja tas tiks uzdots, mēs nestāsimies ceļā.»
Vācija pēdējās nedēļās izjutusi spēcīgu spiedienu no sabiedroto puses, tomēr Sociāldemokrātu partija, kurai pieder arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) bijusi skeptiska, un cenšas izvairīties no darbībām, kas varētu eskalēt situāciju, un ir doti mājieni, ka Vācija varētu atļaut Leopard nosūtīšanu, ja ASV piegādās arī savus tankus M1 Abrams. ASV norādījusi, ka tās tanki ir ļoti sarežģīti, un tādēļ tā vilcinās. Tikmēr ASV likumdevēji izdara spiedienu uz valdību, sakot, ka pat neliels skaits M1 Abrams būtu pamudinājums Eiropas sabiedrotajiem rīkoties. Lielbritānija jau nolēmusi uz Ukrainu nogādāt 14 tankus Challenger 2, un tās ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs (James Cleverly) sacījis, ka Lielbritānija tik un tā vēlas arī panākt starptautisku vienošanos par Leopard piegādēm. Arī Francija apsver iespēju uz Ukrainu nogādāt savus tankus.
Ukraina vairākkārt norādījusi, ka labāki tanki palīdzētu aizstāvēties pret krievu uzbrukumiem, savukārt Kremlis paziņojis, ka tanku piegāde nemainīšot kara gaitu, tikai radīšot vairāk ciešanu ukraiņiem.
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātais parlamentārietis Vjačeslavs Volodins svētdien, 22.janvārī teica, ka tādu ieroču piegādes Kijivai, kas var apdraudēt Krievijas teritoriju, novedīs pie katastrofas.
Vienpadsmit mēnešus pēc Krievijas iebrukuma sākuma šobrīd smagākās cīņas jau vairākus mēnešus notiek Ukrainas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija 22.janvārī paziņojusi, ka Krievijas spēki Zaporižjas apkārtnē virzoties uz priekšu, tomēr Ukrainas armija to noliedz, un teikusi, ka situācija ir sarežģīta, bet stabila. Krievija pastāv uz to, karo tādēļ, lai pasargātu sevi no rietumu agresijas, un līdz šim ir okupējusi teritorijas Ukrainā, kuras negrasoties atdot. Tikmēr Ukraina norāda, ka ir jāatjauno tās teritoriālā vienotība.
Lasiet arī: NATO Ramšteinā apspriedīs militāro palīdzību Ukrainai
