Latvijā par gada tumšo laiku īpaši priecājas tikai trīs procenti aptaujāto, kamēr teju katram otrajam Latvijas iedzīvotājam ir nomākts garastāvoklis, secināts pētījumu centra SKDS pētījumā iegūtie dati.
SKDS 2022.gada novembrī veiktā aptauja, kurā tika aptaujāti 1 005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem, norāda uz to, ka rudens–ziemas periodā emocionāli nomāktāk jūtas tieši gados vecāki Latvijas iedzīvotāji – vecumā no 55 līdz 63 gadiem, kā arī liela daļa jeb 60% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
Tomēr jāuzsver, ka trešdaļa jeb 36% Latvijas iedzīvotāju šoruden jūtas labi vai ļoti labi – vispozitīvāk jūtas iedzīvotāji Kurzemē (42%), Zemgalē (41%) un Vidzemē (37%). Savukārt Rīgā 33% aptaujāto atzinuši, ka šoruden jūtas labi, taču Latgalē vien 30% iedzīvotāji.
Kā norāda psihoterapeits un AS Olainfarm Darba efektivitātes vadītājs Aldis Miglinieks, apstākļi ar ilgstošo Covid-19 pandēmiju, Krievijas uzsākto karadarbību netālu esošajā Ukrainā, kā arī energoresursu cenu pieaugums vēl vairāk ietekmē cilvēku pašsajūtu, piebilstot, ka šoruden, vairāk nekā citus gadus, ir svarīgi pievērst uzmanību līdzcilvēku noskaņojumam.
«Mēs neesam pasargāti no krīzēm, taču ir svarīgi saprast, kā palīdzēt un sniegt psiholoģisku atbalstu, kā pamanīt, kas notiek ar līdzcilvēkiem, un iesaistīties viņu pašsajūtas uzlabošanā.»
«Daudzas lietas var ietekmēt ar medikamentiem, var palīdzēt uztura bagātinātāji, bet primāras ir apzinātas rūpes par sevi, lai aktivizētu organismu un justos labāk,» stāsta Miglenieks.
Tāpat psihoterapeits norāda, ka, ja redzams, ka cilvēks ir nomākts, zaudējis prieku, jūtas bezspēcīgs, pastāvīgi dusmojas, netiek galā ar ikdienišķiem pienākumiem, noteikti nevajadzētu palikt vienaldzīgam. Iespēju robežās vajadzētu piedāvāt savu atbalstu – kaut vai mudināt dienas gaišajā laikā iziet dabā, izstaigāt vajadzīgos soļus, ieelpot svaigu gaisu, pamanīt, kā mainās gadalaiki, bet vēl labāk – darīt to kopā. Nepieciešamības gadījumā nevajadzētu arī vilcināties ar profesionālas palīdzības meklēšanu.
