Pēc ANO informācijas, pasaules iedzīvotāju skaits ir sasniedzis astoņus miljardus, un tas noticis vien 11 gadus pēc tam, kad pasaulē nāca septiņmiljardais cilvēks, raksta BBC.
Pēc dzimstības viļņa 20.gadsimta vidū populācijas pieaugums jau ir sācis samazināties, un varētu būt nepieciešami 15 gadi, lai pasaules iedzīvotāju skaits sasniegtu deviņus miljardus. ANO eksperti domā, ka uz planētas desmit miljardi iedzīvotāju būs ne ātrāk kā 2080.gadā. Precīzu cilvēku skaitu ir grūti noteikt, un ANO atzīst, ka viņu piedāvātais skaitlis varētu par gadu vai diviem atpalikt no reālās situācijas. Tiek uzskatīts, ka šī gada 15.novembris varētu būt precīzākais mirklis, kad astoņu miljardu slieksnis ir pārkāpts.
Iepriekšējos gados ANo ir centusies atrast mazuļus, kas varētu būt piecmiljardais, sešmiljardais un septiņmiljardais planētas iedzīvotājs. Ko viņu stāsti liecina par populācijas izmaiņām pasaulē?
Vien dažas minūtes pēc dzimšanas 1987.gada jūlijā Mateja Gaspara (Matej Gaspar) acis apžilbināja zibspuldzes un uzvalkos tērptu ierēdņu murmināšana ietvēra viņu un viņa pārgurušo mammu. Britu ANO pārstāvis Alekss Maršals (Alex Marshall) tobrīd bija iestrēdzis autokolonnas aizmugurē ārpusē un jutās mazliet vainīgs par haosu, ko uzgrūdis mazajai dzemdību nodaļai Zagrebas priekšpilsētā. «Mēs vienkārši lūkojāmies uz prognozēm un sapratām, ka pasaules populācija sasniegs piecus miljardus 1987.gadā,» viņš stāstīja, «un visticamākais datums bija 11.jūlijs.» Tad viņš ar kolēģiem nolēma atrast piecmiljardo cilvēku. Tas satracināja ANO demogrāfijas ekspertus, pie kuriem Maršals devās apspriest savu ideju: «Viņi mums skaidroja, ka mēs nesaprotam, ko darām. Mums nevajadzētu izvēlēties vienu cilvēku starp tik daudziem.»
Tomēr demogrāfu noraidošā attieksme Maršalu neatturēja.
«Tas ir stāsts par sejas iedošanu skaitļiem. Mēs noskaidrojām, kur tajā dienā būs ANO ģenerālsekretārs, un tālākais jau bija skaidrs,» atcerējās Maršals.
35 gadus vēlāk pasaules piecmiljardais mazulis cenšas aizmirst ceremoniālo ienākšanu pasaulē. Viņa Facebook profilā lasāms, ka viņš dzīvo Zagrebā, ir laimīgi precējies un strādā par ķīmijas inženieri. Matejs Gaspars izvairās no intervijām, un atteicās no sarunas ar BBC. «Es viņu par to nevainotu,» Maršals norādīja, atceroties traci, kas tika sacelts medijos.
Kopš 1987.gada pasaulē nākuši vēl trīs miljardi cilvēku. Nākamajos 35 gados tiek prognozēts tikai divu miljardu pieaugums, un pēc tam populācija nostabilizēsies un kāpuma nebūs.
Netālu no Dakas Bangladešā Sadia Sultana Oišī (Sadia Sultana Oishee) palīdz savai mātei nomizot kartupeļus vakariņām. Viņa gan daudz labprātāk būtu laukā un spēlētu futbolu, bet viņas vecāki ir stingri un uztur disciplīnu. Ģimene pārcēlās uz šejieni pēc tam, kad viņu uzņēmums, kas tirgoja audumus un sari, cieta no pandēmijas ietekmes. Ciematā dzīve ir lētāka, un vecāki joprojām var atļauties apmaksāt izglītošanos savām trīs meitām.
Oišī ir jaunākā ģimenē. Dzimusi 2011.gadā, viņa kļuva par vienu no mazuļiem, kas saukti par septiņmiljardo iedzīvotāju.
Viņas mammai nebija ne mazākās nojausmas par gaidāmo, un viņa pat nebija plānojusi dzemdēt tajā dienā. Pēc ārsta apmeklējuma viņa tika nosūtīta uz dzemdību nodaļu veikt akūtu ķeizargriezienu. Oišī nāca pasaulē minūti pēc pusnakts, TV operatoru un vietējo amatpersonu ieskauta. Ģimene bija satriekta, bet vienlaikus arī jutās aplaimota. Lai gan tēvs bija cerējis sagaidīt dēlu, šobrīd viņš ir laimīgs par trim gudrām un strādīgām meitām. Vecākā meita jau mācās universitātē, un Oišī grib kļūt par ārsti. Viņas tēvs pastāstīja: «Mums neklājas pārāk viegli, un pandēmija ir atstājusi savu iespaidu, bet es darīšu visu, lai viņa varētu piepildīt savu sapni.»
Kopš Oišī dzimšanas Bangladešas populācijai ir pievienojušies vēl 17 miljoni cilvēku.
Populācijas pieaugums saistīts ar medicīnas attīstību, un tajā pašā laikā ātrums, ar kādu populācija pieaug, samazinās. Bangladešā 1980.gados katrai sievietei vidēji bija vairāk nekā seši bērni, tagad vidēji mazāk par diviem. To sekmē valsts uzsvars uz izglītības jautājumiem, un izglītotākām sievietēm ir mazāk bērnu. Šādas tendences ir svarīgas, lai saprastu, kurp kopumā virzās demogrāfijas rādītāji.
Liela nozīme ir arī sarūkošajai dzimstībai – pasaulē jau ir nācijas, kurās ģimenĒs dzimst mazāk bērnu nekā nepieciešams populācijas dabiskajai ataudzei.
Bosnijā un Hercegovinā, kas ir viena no valstīm, kuras populācija sarūk visstraujāk, 23 gadus vecais Adnans Mevics par šiem jautājumiem domā laiku pa laikam. «Nebūs neviena, kas maksātu pensijas senioriem,» viņš sacīja, «jauniešu vienkārši nebūs.» Jaunietim ir maģistra grāds ekonomikā, un viņš ir darba meklējumos. Ja neizdosies atrast darbu dzimtenē, jaunais vīrietis dosies to meklēt Eiropas Savienībā. Tāpat kā citas Austrumeiropas valstis, arī Bosniju un Hercegovinu ir skāris dubults sitiens: zema dzimstība un augsti emigrācijas rādītāji.
Adnans Mevics kopā ar mammu Fatimu dzīvo netālu no Sarajevas. Viņai ir miglainas atmiņas par dēla dzimšanu: «Es sapratu, ka kaut kas ir citādāk, kad ap mani pulcējās ārsti un māsiņas, bet man nebija ne jausmas, kas tieši.» Bija ieradies ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans (Kofi Annan), lai oficiāli nodēvētu Adnanu par pasaules sešmiljardo iedzīvotāju. Kamēr citi bērni svinēja dzimšanas dienas ar ballītēm, viņu apmeklēja politiķi, atceras Adnans. Viņš uzskata, ka populācijas pieaugums pēdējos 23 gados ir iespaidīgs: «Tas tiešām ir ļoti daudz, un es nezinu, kā mūsu skaistā planēta ar to tiks galā.»
