Neapmierinātā Ķīna ceturtdien, 23.maijā, tikai trīs dienas pēc tam, kad jaunais prezidents Lai Cjinde tika inaugurēts, Pekinai viņu uzskatot par “separātistu”, sāka “soda” mācību manevrus Taivānas tuvumā, atbildot uz Ķīnas dēvētajām “separātistu darbībām”, nosūtot uz Taivānu spēcīgi bruņotas kara lidmašīnas un rīkojot inscenētus uzbrukumus, kamēr valsts plašsaziņas līdzekļi nosodīja jaunievēlēto Laia, ziņo “Reuters”.
Ķīna kritizēja Taivānas jaunievēlētā prezidenta Lai pirmdienas runu kā “ārkārtīgi kaitīgu”, kurā viņš aicināja Ķīnu pārtraukt draudus un apgalvoja, ka abas puses ir vienlīdzīgas, Ķīnas ārlietu ministram Vanam nodēvējot viņa izteikumus par “apkaunojošiem”.
Neraugoties uz Lai aicinājumiem uz dialogu, Ķīna visu laiku ir atteikusies no sarunu risināšanas, savukārt Lai apgalvo, ka Taivānas iedzīvotājiem pašiem jālemj par savu likteni, un noraida Ķīnas pretenzijas uz Taivānas suverenitāti.
Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas (PLA) Austrumu teātra pavēlniecība paziņoja, ka plkst. 7.45 pēc vietējā laika
Taivānas apkaimē ir sāktas kopīgas militārās mācības, kurās iesaistīta armija, flote, gaisa spēki un raķešu spēki.
Mācības notiek Taivānas šaurumā, Taivānas ziemeļu, dienvidu un austrumu daļā, kā arī ap Taivānas kontrolētajām salām, teikts paziņojumā.
Ķīnas valsts plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Ķīna veic plaša mēroga militārās mācības ar nosaukumu “Joint Sword – 2024A”, kurās piedalās vairāki desmiti iznīcinātāju, kas ir bruņoti ar raķetēm, un karakuģi, kas vērsti pret svarīgiem militārajiem objektiem.
Šīs mācības ilgs divas dienas, taču atšķirībā no līdzīgām mācībām, kas notika pagājušā gada aprīlī, šīs mācības ir apzīmētas ar “A”, tādējādi paverot potenciālu turpmākām mācībām.
Taivānas Aizsardzības ministrija nosodīja Ķīnas militārās mācības,
apliecinot gatavību aizsargāt savu teritoriju un uzsverot, ka Ķīnas militārā nostāja kaitē mieram reģionā.
Arī prezidenta birojs pauda nožēlu par Ķīnas “vienpusējām militārām provokācijām”, apliecinot Taivānas spēju nodrošināt savu drošību, neraugoties uz draudiem tās demokrātiskajām brīvībām un reģionālajai stabilitātei.
Savukārt Ķīnas valsts raidorganizācija CCTV pamatoja Ķīnas pretpasākumus kā “leģitīmus, likumīgus un nepieciešamus”. Tā apsūdzēja Lai par Taivānas neatkarības atbalstīšanu, kas, pēc tās domām, kaitē mieram un stabilitātei reģionā.
CCTV uzsvēra, ka Taivānas nākotne būtu jānosaka visiem 1.4 miljardiem Ķīnas iedzīvotāju, nevis tikai Taivānas 23 miljoniem iedzīvotāju.
Pēdējo četru gadu laikā Ķīnas bruņotie spēki gandrīz katru dienu ir veikuši militāras aktivitātes Taivānas tuvumā, un 2023. un 2022.gadā notika plaša mēroga militārās kaujas.
Lai gan daži uzskata, ka pašreizējās mācības ir dramatiska eskalācija, augsta ranga Taivānas amatpersonas norādīja, ka Ķīna būtībā formalizē savas regulārās darbības un šīs mācības ir daļa no scenārija, ko Taivāna bija paredzējusi. Šajās mācībās tiek šķērsota šauruma viduslīnija, kas iepriekš bija neoficiāla barjera, un tiek simulēti uzbrukumi Taivānas un ārvalstu kuģiem.
Lasiet arī: Krievija ar priekšlikumu mainīt Baltijas jūras robežu sēj apjukumu
