Pirmo reizi kopš 2018.gada Ķīna atsākusi būvniecību Antarktīdā, un tādējādi tiecas paplašināt savu klātbūtni dienvidu polārajā reģonā, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Pekina vēlas gan attīstīt jaunus kravu pārvadājumu ceļus Arktikā, gan paplašināt pētījumus Antarktīdā, bet rietumvalstis māc bažas, ka pieaugošā Ķīnas klātbūtne polārajos reģionos dos tās armijai iespēju veikt plašākas izlūkošanas aktivitātes.
Jaunajā Ķīnas izpētes stacijā, kas atrodas uz salas blakus Rosa jūrai, atradīsies observatorija ar satelīta bāzes staciju. Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs (CSIS) norādījis, ka izpētes stacija palīdzēs Ķīnai aizpildīt vājās vietas tās spējā piekļūt kontinentam.
CSIS izmantoja janvārī uzņemtus satelītattēlus, lai identificētu jaunās atbalsta ēkas, pagaidu ēkas, helikoptera nolaišanās laukumu un pamatus lielai galvenajai ēkai 5000 kvadrātmetrus plašajā stacijā. Tiek uzskatīts, ka būvniecība varētu noslēgties jau 2024.gadā. CSIS informēja: “Lai gan stacija var nodrošināt izsekošanu un saziņu Ķīnas pieaugošajam polārās izpētes satelītu skaitam,
tās aprīkojums var tikt izmantots arī citu valstu satelītsaziņas pārtveršanai.”
Stacijas novietojums ļaus Ķīnai ievākt izlūkošanas datus no satelītsignāliem no Austrālijas un Jaunzēlāndes, un telemetriskos datus par raķešu palaišanu no Austrālijas Ārnhemas Kosmosa centra.
Lai gan ASV pētnieciskā klātbūtne Antarktīdā joprojām ir plašāka, Ķīnas iespaids strauji pieaug. Ķīnas piektā pētniecības stacija atradīsies vien 320 kilometrus no ASV Makmerdo stacijas. Saskaņā ar 1959.gadā noslēgto Antarktīdas vienošanos, kuru parakstījusi arī Ķīna, aktivitātes aukstajā kontinentā drīkst būt saistītas tikai ar “mierīgiem mērķiem”. Militārais personāls drīkst veikt zinātniskus pētījumus, bet nav ļauts veidot militārās bāzes, organizēt mācības vai izmēģināt ieročus.
Ķīna noliedz, ka tās pētnieciskās stacijas varētu tikt izmantotas spiegošanai.
