Britu raidorganizācijas rīcībā nonākuši dokumenti liecina, ka Ķīna pret Lielbritānijas universitātēm vērsusi iebiedēšanas kampaņu, lai panāktu pētījumu par cilvēktiesību pārkāpumiem slēgšanu, raksta BBC.
Šefīldas Halamas Universitātes Ķīnā esošajam personālam draudējušas personas, kuras pašas norādījušas, ka pārstāv Ķīnas Valsts drošības dienestu, un tās pieprasījušas, lai tiktu pārtraukti Šefīldā veiktie pētījumi. Ķīnā arī bloķēta pieeja universitātes tīmekļvietnēm, līdz ar to apgrūtināta studentu piesaiste. Draudi un iebiedēšana ilgusi vismaz divus gadus.
Kā noprotams, pēc tam, kad Lielbritānijas varas iestādes uzzināja par notiekošo, ārlietu ministrs Deivids Lemijs (David Lammy) izteicis brīdinājumu Ķīnas ārlietu ministram, ka Lielbritānija necietīs mēģinājumus apspiest akadēmisko brīvību tās universitātēs. Tāpat par jautājumus informēts Ķīnas izglītības ministrs.
Ķīna centās pārtraukt cilvēktiesību un mūsdienu verdzības pētnieces, Šefīldas universitātes profesores Lauras Mērfijas (Laura Murphy) pētījumu, kurā skarts jautājums par Ķīnas musulmaņu kopienas uiguru piespiedu nodarbināšanu darba nometnēs. Ķīna vienmēr stingri noraidījusi apsūdzības, ka tā pastrādā noziegumus pret cilvēci, un, iespējams, genocīdu pret uiguriem. 2024.gada nogalē pē ilgstoša spiediena un tiesvedības par neslavas celšanu, Šefīldas Halamas universitāte nolēma nepublicēt Mērfijas un viņas komandas izstrādātā pētījuma par piespiedu darbu pēdējo daļu. 2025.gada sākumā universitāte informēja profesori, ka viņa vairs nevar turpināt pētījumu par piegādes ķēdēm un piespiedu darbu Ķīnā.
Profesore uzsāka tiesvedību pret universitāti, norādot, ka tā nav spējusi pasargāt akadēmisko brīvību
un pieprasīja dot pieeju jebkādiem ar šo jautājumiem saistītiem iekšējiem dokumentiem. Iegūtie dokumenti liecina, ka universitāte ir veikusi sarunas ar Ķīnas izlūkdienestu, un iemainījusi Mērfijas akadēmisko brīvību pret iespēju piesaistīt studentus no Ķīnas. Mērfija piebilda: “Es nekad neesmu redzējusi neko tik nepārprotamu, kas liecinātu par to, cik tālu universitāte ir gatava iet, lai iegūtu ienākumus no Ķīnas studentiem.”
Šefīldas Halamas Universitāte ir atvainojusies Mērfijai un ļāvusi turpināt pētījumus. Universitātes pārstāvis sacīja, ka lēmums pārtraukt pētījumu pieņemts, balstoties uz tā brīža sarežģītajiem apstākļiem, tostarp nespēju veikt nepieciešamo profesionālās atbildības apdrošināšanu.
Lielbritānijas Universitāšu un koledžu apvienības ģenerālsekretāre Džo Greidija (Joe Grady) sacīja, ka ir ļoti satraucoši redzēt kā Šefīldas Halamas Universitāte ārzemju valdības uzdevumā centusies apklusināt pati savu profesori. Greidija piebilda, ka tagad, ņemot vērā, ka universitāte iesaistījusies cenzūras veikšanā, tai būs jādomā, kā nodrošināt, ka tās akadēmiķi tiks atbalstīti un pasargāti no ārzemju spēku iespaida.
Valdības pārstāvis BBC norādīja, ka
jebkurš ārvalstu mēģinājums iebiedēt vai nodarīt kaitējumu Lielbritānijas piederīgajiem netiks paciests,
un pēc šī gadījuma tas skaidri darīts zināms arī Pekinai.
Mērfija pirmo lielo pētījumu par uiguru piespiedu nodarbināšanu publicēja 2021.gadā. Turpmāko mēnešu laikā tika publicēti vēl četri pētījumi, to vidū arī par piespiedu nodarbinātību autodetaļu ražotnēs un kokvilnas rūpniecībā. Ķīna noliegusi, ka tiek izmantots piespiedu darbaspēks. Ķīnas vēstniecība Londonā BBC sacīja, ka Šefīldas Halamas Universitāte publicējusi vairākus safabricētus ziņojumus par Siņdzjanas reģionu. Vēstniecība arī norādījusi, ka tai esot zināms, ka pētījumus finansējušas zināmas ASV aģentūras.
Mērfija informēja, ka karjeras laikā saņēmusi finansējumu no ASV, tostarp arī no ASV valdības.
Ķīnas vēstniecība sacīja, ka pieņēmumi par piespiedu darbu neizturot pamata faktu pārbaudi. Lai gan Šefīldas Halamas Universitātes pētījumu centrs sevi pozicionējot kā akadēmisku iestādi, tas patiesībā esot rīks politizētas un nepatiesas informācijas izplatīšanai.
Universitātes iekšējā sarakste liecina, ka tā jau 2022.gadā sākusi saņemt kritiku no Ķīnas, un 2024.gadā tā pārvērtās reālos draudos. 2024.gada aprīlī universitātes Ķīnas birojā ieradās trīs Valsts drošības dienesta aģenti. Toreiz vietējā personāla pārstāvis pratināts divas stundas. Citā vizītē aģenti paskaidrojuši, ka universitātes mājaslapa Ķīnā nedarbojas, jo tajā publicēts pētījums par uiguriem.
Tikmēr Šefīldas Halamas Universitāte norāda, ka
jebkāda iekšējā saziņa ir jāskata noteiktā kontekstā, un neatspoguļo universitātes oficiālo nostāju.
Britu universitātei problēmas sagādājis arī 2023.gada decembrī publicēts pētījums par apģērbu piegādes ķēdēm. Hongkongas apģērbu tirgotājs “Smart Shirts Ltd” iesniedza prasību tiesā par nomelnošanu, jo ziņojumā iekļauts arī tā nosaukums. Sākotnējā Londonas Augstākās tiesas spriedumā 2024.gada decembrī teikts, ka pētnieciskais ziņojums bijis nomelnojošs. Tiesa vēl ir priekšā, un universitātei būs iespēja sniegt savus argumentus, tomēr apdrošinātāji paziņojuši, ka vairs nesegs izdevumus, kas saistīti ar nomelnošanas tiesvedībām.
Savukārt profesore Merfija ieguvusi starptautisku atpazīstamību. Viņas darbs citēts Lielbritānijas parlamentā, Kanādā un Austrālijā. 2023.gada sākumā Mērfija uz laiku pārtrauca darbu universitētē, lai pievērstos citiem pienākumiem. Kad viņa atgriezās, universitāte bija nolēmusi viņas nodaļu slēgt. Mērfijai paziņots, ka universitāte neturpinās viņas pētījumus par piegādes ķēdēm un piespiedu darbu Ķīnā, jo to vairs neļauj apdrošināšanas politika, turklāt attiecībā uz citiem darbiem vai sabiedriskajiem pienākumiem ārpus universitātes tikšot veiktas pārbaudes, lai konstatētu, vai nepastāv interešu konflikts. Lai turpinātu darbu, Mērfija uzsāka tiesvedību. Pēc universitātes atvainošanās tiesvedība apturēta.
Lasiet arī: Aizbēgušie ziemeļkorejieši stāsta par verdzībai līdzīgiem apstākļiem Krievijā