Cīnoties ar nedēļas nogalē notikušā taifūna Noelas sekām, Ķīnas varas iestādes nonākušas sāpīgas atziņas priekšā – turpmāk būs jācīnās ne tikai ar dabas katastrofām, bet arī ar mākslīgā intelekta dziļviltojumiem, raksta britu raidorganizācija BBC.
Pēc pēdejo mēnešu spēcīgām vētrām un plūdiem sociālājos medijos bija vērojama viltotu video straume – starp tiem bija video ar plūdiem vietās, kur tie nav notikuši, ūdens straumē peldošiem līķiem, un viltoti video ar glābšanas darbiem. Vairākos reģionos viltus video izplatīšana lika vietējiem iedzīvotājiem panikā izpirkt pirmās nepieciešamības preces. Citi video tika izmantoti lai gūtu peļņu no reāli notikušiem starpgadījumiem.
Plūdi kādā pilsēta Ķīnas dienvidos ļāva no audzētavas izbēgt simtiem čūskām. Pēc tam sāka izplatīties viltoti attēli ar krokodiliem, kas peld pa upi.
Situācijās, kuras jau tāpat ir sarežģītas un kurās nepieciešama evakuācijas varas iestādes vēlas izvairīties no papildus panikas celšanas. Tagad amatpersonas sāk baidīties, ka makslīgā intelekta rīki, kuros valdība ieguldījusi miljoniem dolāru, kļūst par viegli pieejamu ieroci panikas un baiļu izplatīšanai sabiedrībā.
Džedzjanas policijas Tiešsaistes drošības nodaļas vadītāja vietnieks Huangs Žiua sacīja, ka
satura veidotāji apzināti izmanto traģiskas un pārspīlētas ziņas, lai piesaistītu vairāk skatījumu,
un bieži apzināti izmanto viltojumus un sakāpina notikušo.
Pēdejo nedēļu laikā ir notikuši aresti un soda mēri par viltota satura veidošanu ir bijuši dažādi- no apcietinājuma līdz soda naudām. Tomēr eksperti brīdina, ka priekšā var būt vēl nepieredzēta dezinformācijas krīze. Komunistu partijas izdevumā publicētā rakstā, profesors Čens Bins norāda, ka mākslīgā intelekta arvien plašākā pieejamība ļauj cilvēkiem bez īpašām tehniskām prasmēm masveidā radīt viltotus attēlus, video un rakstus, kas izskatās absolūti reāli un ticami.
Austrumķīnas Politisko zinātņu un juridiskās universitātes profesors Gao Fupings sacīja BBC, ka tie, kas veido un izplata viltus saturu ir dažādi motivēti: sākot no tiem, kas vienkārši izklaidējas un veido amizantu saturu, nepadomājot par sekām, līdz tiem, kas gūst peļņu no viltus informācijas, un tiem, kas vēlas apzināti sēt paniku un izraisīt nekārtības. Viņš piebilda, ka
daži lietotāji uzskata – interneta vide ir pilnīgi anonīma un viņus nav iespējams izsekot.
Izskanējusi prasības, ka visam mākslīgā intelekta veidotajam saturam jābūt skaidri marķētam, taču tad, kad citi lietotāji lejupielādē video un pievieno to no jauna, marķējumu iespējams noņemt.
Tikmēr Ķīnas valdība pilnā sparā iesaistījusies mākslīgā intelekta attīstībā lai kļūtu par tehnoloģisku superspēku. 2017. gadā Pekina paziņoja, ka mākslīgais intelekts kļūs par vadošo dzinuli valsts attīstībā. Mākslīgā intelekta attīstībā tiek ieguldītas lielas naudas summas, arvien pastiprinot iekšējo konkurenci. Valsts kontrolētā ziņu aģentūa “Xinhua” ziņoja, ka valstī pašlaik darbojas vairāk nekā 6000 mākslīgā intelekta uzņēmumi.
Pekinas Pedgagoģiskās universitātes profesors Šu Šiauke uzskata, ka Ķīnai vajag veidot uzticamu informatīvo infrastruktūru, kas varētu iekļaut agrīnās brīdināšanas sistēmu un katastrofu apziņošanas vietnes, kuras varētu izmantot ziņu aģentūras. Tomēr zināmi gadījumi, kad oficiālie informācijas avoti, tostarp valdības kontrolētie mediji, ar nolūku nestāsta par notikušā apmēriem, kas veicinājis sabiedrības neuzticību. Jūlijā žurnālisti ziņoja, ka viņiem lūgts mīkstināt valodu, aprakstot Lilulanas dambja pārrāvumu kā atvērumu vai spraugu damja konstrukcijā. Šķiet, ka amatpersonas centās panākt, lai dambja pārrāvums izklausās mazāk draudīgi, bet sekas bija nāvējošas. No dambja izplūdušais ūdens līdz aiznesa vismaz 26 cilvēku dzīvības.
Šis nav vienīgais tāds gadījums. 2021.gadā Henanas provincē tika arestētas vietējās amatpersonas, kuras tika apsūdzētas neziņošanā par 139 nāves gadījumiem. Šādi notikumi radījuši uzticības vakuumu, kas ļauj negoprātīgām personām daudz vieglāk izplatīt viltotu saturu.
Lasiet arī: “OpenAI” mākslīgā intelekta modelis veicis kiberuzbrukumu