Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ticis pārvēlēts uz trešo termiņu amatā, un attiecīgi nostiprinājis vēl ciešāku kontroli pār pasaules otru lielāko ekonomiku, kas šobrīd gan atgūstas no pandēmijas sekām, gan cīnās ar diplomātiskām problēmām, raksta aģentūra Reuters.
Teju 3000 Ķīnas Nacionālā Tautas kongresa (Ķīnas parlamenta) pārstāvji atklātā balsojumā atkārtoti ievēlēja 69 gadus veco Dzjiņpinu. Citu kandidātu nebija. Kopš nākšanas pie varas pirms desmit gadiem, Dzjiņpins ir virzījis Ķīnu pa autoritāras pārvaldes ceļu. Viņš turpinās valsts vadīšanu laikā, kad attiecības ar ASV un Taivānu ir ārkārtīgi saspringtas, Pekina pieslienas Krievijas atbalstam un saņem pārmetumus par tirdzniecības noteikumu un cilvētiesību pārkāpumiem. Iekšpolitiski Ķīnai joprojām priekšā izaicinoša atveseļošanās no Dzjiņpina valdības ieviestās «nulles kovida» politikas, patērētāju un uzņēmēju uzticības atgūšana un sadzīvošana ar zemo pieprasījumu pēc Ķīnas eksporta precēm.
Ķīnas ekonomika pērn augusi tikai par 3%, kas ir sliktākais rādītājs vairāku desmitgažu laikā. Parlaments šim gadam ir izvirzījis pieticīgus ekonomikas pieauguma mērķus, vien ap 5%.
Džeimstonas fonda vecākais pētnieks Villijs Lems (Willy Lam) norādīja:
«Trešajā termiņā Dzjiņpiņam būs jākoncentrējas uz ekonomikas atdzīvināšanu. Tomēr, ja viņš turpinās iesākto – pastiprinās partijas un valsts kontroli pār privāto sektoru un ķildosies ar rietumiem, viņa izredzes nebūs spožas.»
Viens no pirmajiem,kas apsveica Dzjiņpinu, bija Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Pērnā gada februārī, vien dažas dienas pirms Maskavas iebrukuma Ukrainā, Ķīna un Krievija noslēdza neierobežotas partnerības līgumu.
Prezidenta amatam ir ceremoniāls raksturs. Tas, kā Dzjiņpins patiešām nostiprināja varu, bija viņa apstiprināšana Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretāra amatā 2022.gadā oktobrī. Šajā pozīcijā Dzjiņpins atradīsies piecus gadus.
