Ķīnas ārlietu ministrs norādījis, ka ASV un Ķīnas attiecības ir nopietni pasliktinājušas, un brīdināja, ka tas var būt sākums konfliktam, raksta britu raidorganizācija BBC.
«Ierobežošana un apspiešana nepadarīs Ameriku varenu. Tā neapturēs Ķīnas atjaunošanos,» savā pirmajā oficiālajā preses konferencē ārlietu ministra amatā sacīja Kins Gaņs. Iepriekš Gaņs bijis arī Ķīnas vēstnieks ASV.
Iespējamo Ķīnas izlūkošanas balonu nonākšana ASV gaisa telpā palielinājusi spriedzi lielvalstu starpā, par spīti iepriekšējiem centieniem stiprināt attiecības. Gaņs sacīja: «Tā uzskata Ķīnu par savu galveno konkurenti un vislielāko ģeopolitisko izaicinājumu. Tas ir kā nepareizi sapogāt jau pašu pirmo krekla pogu.» Ārlietu ministram tika jautāts, vai, ņemot vērā augošo plaisu valstu attiecībās, ir iespējams veselīgas ASV un Ķīnas attiecības. Gaņs atbildēja, ka ASV ir pieprasījušas drošības garantijas, tomēr tas, ko tās patiesi vēlas, ir, lai Ķīna uz provokācijām neatbildētu ne verbāli, ne ar darbiem. Viņš sacīja:
«Ja ASV nenobremzēs un turpinās traukties pa nepareizo ceļu, nekādas barjeras un garantijas nepasargās no avarēšanas, un tas novedīs pie sadursmes un konflikta. Kurš uzņemsies atbildību par katastrofālajām sekām?»
Ķīnas ārlietu ministrs piebilda, ka izlūkošanas balonu radīto diplomātisko krīzi bija iespējams novērst, ja ASV būtu ievērojušas nevainīguma prezumpcijas principu. ASV iepriekš nosaukušas iespējamo Ķīnas izlūkošanas balonu par skaidru uzbrukumu ASV suverenitātei. Pekina atzinusi, ka tie bija tās baloni, tomēr norādīja, ka tie bija civilie objekti, kas novirzījušies no kursa.
Attiecības starp abām lielvalstīm pasliktinājās jau bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) administrācijas darbības laikā. Tā 2018.gadā sāka tirdzniecības «karu» ar Ķīnu. Lielvaras turpina konfliktēt par dažādiem jautājumiem, tostarp ASV militāro iesaisti Āzijā, Taivānas jautājumu un arī Covid-19 izcelsmi.
Ārlietu ministra komentāri seko Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina neierasti tiešajam uzbrukumam ASV. Dzjiņpins sacīja, ka rietumvalstis ASV vadībā visaptveroši apspiež, ielenc un ierobežo Ķīnu, un tas valstij ir radījis smagus izaicinājumus.
Gaņs savukārt paziņoja, ka krīzi Ukrainā radījusi «neredzama roka», bet nenosauca nevienu konkrētu valsti vai personu, un piebilda, ka Ķīna nepiegādā ieročus nevienai pusei un aicināja atsākt miera sarunas.
Tomēr Gaņs arī vaicāja: «Kādēļ lai ASV varētu pieprasīt Ķīnai, lai tā nepiegādā Krievija ieročus, ja pati apgādā Taivānu?» Ministrs sacīja, ka ir divi varinati: Ukrainā jāpanāk pamiers, jāatjauno miers un jāatrod politisks risinājumus, vai arī var pieliet eļļu ugunij un zaudēt kontroli pār konfliktu, ievelkot arī citus bezdibenī.
Lasiet arī: Ķīnas vēstnieks ES kritizē ieroču piegādes un bloka attiecības ar Taivānu
