Kipras vēlētāji un prezidenta amata kandidāti gatavojas otrajai vēlēšanu kārtai, kas paredzēta jau pēc nedēļas, vēsta Politico.
Pirmajā kārtā vislielāko atbalstu guvis bijušais Kipras ārlietu ministrs Niks Hristodulids (Nikos Christodoulides), un viņa pretinieks otrajā vēlēšanu kārtā būs diplomāts Andreass Mavrojians (Andreas Mavroyiannis). Pirmajā vēlēšanu kārtā piedalījās 14 kandidāti, un Hristodulids ieguva 32% balsu, kamēr viņa konkurents Mavrojians saņēma mazliet zem 30% balsu. Tā kā neviens no kandidātiem neguva izteiktu balsu vairākumu, svētdien, 12.februārī, norisināsies vēlēšanu otrā kārta.
Hristodulids nāk no Kipras valdošās labējās partijas Demokrātiskā apvienība (DISY), tomēr vēlēšanās startēja kā neatkarīgais kandidāts. Arī Mavrojians uz prezidenta amatu virzās kā neatkarīgais kandidāts, bet viņu atbalsta AKEL, kas ir partija, kam tuva komunisma ideoloģija. Tagad abiem līderiem ir nedēļa laika, lai pārējo 12 kandidātu vēlētājus piesaistītu sev. Kiprā ir apmēram 561 tūkstotis balsstiesīgo iedzīvotāju.
Nākamajam prezidentam viņa piecus gadus ilgajā termiņā būs jāpārvar virkne izaicinājumu: valsts vadīšana mutuļojošā ģeopolitiskajā situācijā, finanšu sistēmas trūkumu labošana un migrācijas viļņa savaldīšana.
Tāpat pamatīgi jāstrādā pie valsts tēla uzlabošanas, ko sabojājuši dažādi korupcijas skandāli, un jāatrod veids, kā turpināt strupceļā nonākušās iekšējās sarunas etniski sašķeltajā valstī.
Vēlēšanu uzvarētājs stāsties pašreizējā Kipras prezidenta Nika Anastasiada (Nicos Anastasiades), kurš Vidusjūras valstī ir pie varas jau desmit gadus. Prezidenta amata kandidāti ir cieši strādājuši kopā ar Anastasiadu.
Pašreizējā prezidenta laiks amatā iezīmējis ar apsūdzībām korupcijā, it īpaši ar pretrunīgi vērtēto «Zelta vīzu» programmu, kas ārzemniekiem piešķīra pases pret ieguldījumiem valstī. Par pilsoņiem kļuva personas, kas saistītas ar naudas atmazgāšanu, un, pirms programmu 2020.gadā slēdza, vismaz 1000 krievu šādā ceļā ieguva Kipras pilsonību.
Hristodulids ir bijis valdības pārstāvis, un arī ārlietu ministrs. Tiek uzskatīts, ka Hristodulidam ir stingra nostāja Kipras apvienošanās jautājumā, un viņu atbalsta centriskās partijas, un partijas, kas apvienošanās sarunās ir mazāk elastīgas.
Mavrojians savukārt ir bijis galvenais sarunu vedējs ar Kipras turkiem, un pirms tam bijis Kipras vēstnieks ANO, Francijā un Īrijā. Kampaņas laikā viņš solījis mainīt Kipras sagrauto tēlu, un koncentrēties uz sarunu atsākšanu.
Kopš Turcijas iebrukuma 1974.gadā, Kipra ir sadalīta Kipras turku pārvaldītajā Ziemeļkiprā, un Kipras Republikā salas dienvidu pusē. Ankara nav atzinusi Kipras Republiku, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un kas starptautiski ir atzīta par vienīgo visas salas suverēno varu. Mēģinājumi valsti apvienot vairākkārt ir izgāzušies, pēdējo reizi 2017.gadā.
