Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) resoriskajā pārbaudē nav konstatējis faktus, kas norādītu uz Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija komandas veidotajā filmā izteiktajiem pieļāvumiem, ka Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, iespējams, pret kukuļiem palīdzējuši Krievijas naftas kompānijas “Jukos” bijušajam vadības pārstāvim Leonīdam Ņevzļinam vērsties pret Kremļa opozicionāriem.
KNAB aģentūru LETA informēja ka 11.decembrī prokuratūra saņēma informāciju, ka KNAB pabeidzis pēc prokuratūras ierosinājuma sākto resorisko pārbaudi par tīmekļa vietnē “www.youtube.com” demonstrēto Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dokumentālo filmu. Pārbaudes laikā KNAB nav konstatējis faktus, kas norādītu uz Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu – Valsts policijas un prokuratūras – amatpersonu iespējamo korumpētību.
2024.gada 12.septembrī minētajā tīmekļa vietnē tika demonstrēta dokumentālā filma, kurā tika stāstīts par izmeklēšanu saistībā ar uzbrukuma organizēšanu Krievijas opozīcijas pārstāvim Leonīdam Volkovam. Dokumentālajā filmā cita starpā bija izteikti arī apgalvojumi par Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu korumpētību. Saistībā ar publiski izskanējušo informāciju, prokuratūra nekavējoties vērsās KNAB ar lūgumu biroja kompetences ietvaros izvērtēt filmā izskanējušos apgalvojumus par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu iespējamo prettiesisko rīcību.
Kā ziņots, Navaļnija līdzgaitnieku nesen skatītājiem nodotā filmā apgalvots, ka viņu rīcībā nonākusi Ņevzļina sarakste, no kuras izriet, ka 2024.gada martā viņš organizējis uzbrukumu Leonīdam Volkovam, turklāt Ņevzļina organizētajās darbībās bijuši iesaistīti Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.
Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) no Ņevzļina sarakstes arī noskaidrojis, ka viņš bijis iesaistīts uzbrukuma organizēšanā fonda direktoram Ivanam Ždanovam Ženēvā un ekonomista Maksima Mironova sievai Aleksandrai Petračkovai Argentīnā.
Filmā arī izskan apgalvojumi, ka Ņevzļins kopā ar līdzzinātāju Anatoliju Bļinovu ar kukuļošanas palīdzību esot panācis Latvijā krimināllietas ierosināšanu pret bijušo FBK izpilddirektoru Vladimiru Ašurkovu. Savā sarakstē abi arī apsprieduši Rīgas prokurorus, kas tiem palīdzēšot. FBK apgalvo, ka tam neesot ticējuši, taču pats Ašurkovs viņiem pastāstījis, ka martā Londonā esot kā liecinieks izsaukts uz policiju, kur līdz ar britu policistiem tos esot pratinājuši Latvijas policijas izmeklētāji un kāda Rīgas rajona prokurors.
Pats Ašurkovs gan Latvijas medijiem atklājis pavisam citu informāciju, proti, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes viņu iztaujājušas par savrupmājas iegādi, kas agrāk piederēja Krievijas darbonim Grigorijam Guseļņikovam un “PNB bankai”, par kuras izputināšanu pēta tiesībsargi.
Saistībā ar “PNB bankas” bankrotu izmeklēšanu veic gan Valsts policija, gan arī bankas maksātnespējas administrators ir sācis tiesvedību, kurā no bijušās bankas vadības cer piedzīt zaudējumus vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā. LTV raidījumam “de facto” vēstīja, ka zaudējumus 31,5 miljonu eiro apmērā veido bankas lēmums atbrīvot īpašnieku Guseļņikovu no vairāk nekā 12 miljonus eiro liela parāda un viņa brāli no 1,3 miljonu eiro liela galvojuma. 7,2 miljonus eiro banka aizskaitīja Guseļņikova advokātiem ASV. Tāpat banka pārdeva savu meitasfirmu “Calleri Limited”, kurai piederēja smalka savrupmāja Londonas pievārtē, neprasot samaksu uzreiz. Mājas vērtība lēsta 10 miljonu eiro apmērā. Kā pircējs norādīts tieši Londonā dzīvojošs Vladimirs Ašurkovs.
Latvijas prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA iepriekš apliecināja, ka prokuratūra ir informēta par publiskajā telpā pieejamo dokumentālo filmu, kurā cita starpā tiek apgalvots, ka bijušā “Jukos” līdzīpašnieka Mihaila Hodorkovska komanda esot kukuļojusi Latvijas policijas darbiniekus un prokurorus, lai tiktu sāktas krimināllietas pret Krievijas opozicionāriem. Pirms dokumentālajā filmā izskanējušo apgalvojumu izvērtēšanas prokuratūra informāciju nesniegs.
Savukārt Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka VP ir informēta par publiskajā vidē pieejamo dokumentālo filmu un tajā izteiktajiem apgalvojumiem, kas skar arī policiju. “Kategoriski noraidām paustos apgalvojumus par iespējamu policistu korupciju. Kamēr kompetentās iestādes veic izvērtēšanu, Valsts policija no plašākiem komentāriem atturēsies,” norādīja policijā.