Pārskatāmā nākotnē Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības koalīcija darbu turpinās, aģentūrai LETA piektdien sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
Savukārt “Jaunās vienotības” (KV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics ir vēl optimistiskāks – šonedēļ notikušajās sarunās koalīcijas partneri esot apliecinājuši gatavību strādāt līdz pat šī Saeimas sasaukuma beigām nākamā gada rudenī.
Vaicāts par koalīcijas nespēju nodrošināt balsu vairākumu un kvorumu Saeimas sēdē, Rokpelnis sprieda, ka esot likumsakarīgi, ka koalīcijai ar tik nelielu balsu pārsvaru var gadīties situācijas, kad opozīcija izmanto iespēju “noraut kvorumu”. Viņš atzīmēja, ka tas neesot nekas jauns, turklāt varot garantēt, ka šādas situācijas atkārtosies.
“Vai politiski un saimnieciski kāds no tā iegūst – nē. Vai koalīcija var turpināt darbu – jā,” izteicās Rokpelnis.
Politiķis atzīmēja, ka ZZS frakcijai nule kā pievienojies savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, kurš līdz šim reti balsoja kopā ar koalīciju, bet tagad balsu skaita situācija koalīcijā uzlabošoties. Ceļapīters, piemēram, nebalsoja par nākamā gada budžetu, kad koalīcijai bija 52 balsis.
Arī JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics uzskata, ka pēdējā “kvoruma noraušana” neesot bijis nekāds lielais pārsteigums. Viņa traktējumā, daļa opozīcijas darbam parlamentā pieejot nenopietni, izvēloties nepiedalīties balsojumos, kad redz, kad slimības vai komandējumu dēļ daļa deputātu no koalīcijas nav varējuši ierasties uz parlamenta sēdi. Jurēvics atzīmēja, ka ceturtdien koalīciju atbalstošie deputāti bija 49, proti, trūka viens, lai būtu kvorums. Šie deputāti gan nebalsoja kā vienots veselums.
Jurēvics domā, ka vakar notikušais neesot nekas traģisks, jo galvenie jautājumi, kas bija steidzami, piemēram, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa ievēlēšana un budžeta apropriāciju pārdales, esot pieņemti.
JV deputāts prognozēja, ka visticamāk nākamajā sesijā visi svarīgie likumprojekti tiks skatīti tad, kad koalīcijas deputāti neatradīsies komandējumos.
Rokpelnis pauda pārliecību, ka grozījumi Izglītības likumā, kas pamatā skar tālmācības jautājumus, un uz kuriem ceturtdien koalīcija “iesprūda”, tiks pieņemti. “Gala risinājums ir demokrātisks, paredz virkni izņēmumu un ir fokusēts uz kvalitatīvas izglītības ieguves iespējām ikvienam, arī tālmācības izglītības ieguvējiem. Pieņemu, ja pajautāsiet likuma pretiniekiem, kurš grozījumu punkts ir tas, kam viņi kategoriski nepiekrīt vai kas būtu neloģisks, diez vai saņemsiet konkrētu atbildi,” vērtēja ZZS deputāts.
Arī Jurēvics norādīja, ka neredzot nekādas problēmas saistībā ar grozījumu Izglītības likumā pieņemšanu, jo tiem jāstājas spēkā no nākamā gada septembra. Pēdējā sēdē gan bija redzams, ka kopā ar koalīciju nebalso arī pāris to deputātu, kas iepriekš tika atbalstījuši to budžeta pieņemšanā.
Jautāts par koalīcijas turpmāko sadarbību, Rokpelnis norādīja, ka ZZS šonedēļ notika divpusējās politiskās konsultācijas ar JV, kurās tika pārrunāti galvenie turpmākās sadarbības principi. “Pārskatāmā nākotnē koalīcija turpina darbu, ierastajā ritmā aktuālos jautājumus pārrunājot koalīcijas sadarbības sanāksmē,” pauda Rokpelnis.
Savukārt Jurēvics iezīmēja, ka JV atsevišķi tikusies gan ar ZZS, gan ar “Progresīvajiem”. Sarunās pārrunāti aktuālie jautājumi, kas jārisina šogad, kā arī partneri sākuši iezīmēt jautājumus, kas būs aktuāli nākamgad. Sarunas detalizēti turpināšoties “nākamajā politiskajā ciklā”.
Jurēvics norādīja, ka koalīcijas partneri esot apliecinājuši gatavību strādāt līdz šī Saeimas sasaukuma beigām. “JV ir gatava konstruktīvi turpināt darbu, bet, protams, šajā priekšvēlēšanu laikā, visticamāk, mūs sagaida interesanti laiki,” sprieda Jurēvics, atzīstot, ka gatavība strādāt kopā esot, bet, visticamāk neiztikšot bez asumiem un domstarpībām.
Jau ziņots, ka, valdošajai koalīcijai nespējot nodrošināt kvorumu Saeimas sēdē un līdz ar to nespējot izskatīt visus šī gada pēdējās regulārās sēdes likumprojektus, deputāti ceturtdien noslēdza rudens sesiju un devās gadumijas brīvdienās.
Koalīcija “iesprūda” uz grozījumiem Izglītības likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, tādējādi ieviešot būtiskus ierobežojumus tālmācībai, īpaši pirmajās sešās klasēs.
Nonākot līdz balsojumam par šī likuma grozījumu pieņemšanu gala lasījumā, koalīcija spēja nodrošināt tikai 46 balsis. Balsojumā pret nobalsoja parasti ar koalīciju kopā balsojošais Igors Rajevs un arī Ceļapīters, bet vairums opozīcijas deputātu nebalsoja, līdz ar to sēdē nebija kvoruma.
Parlamenta sēdē tika paņemta stundu gara pauze, bet arī trešajā balsojumā koalīcija spēja nodrošināt tikai 46 balsis “par”, Rajevs un Ceļapīters atkal balsoja pret, savulaik no “Progresīvo” saraksta ievēlētā Skaidrīte Ābrama atturējās, bet pārējie balsojumā nepiedalījās, līdz ar to Saeimas sēdē joprojām nebija kvoruma un to nācās slēgt.
Rajevs un Ābrama decembra sākumā bija starp tiem deputātiem, kas koalīcijai nodrošināja 52 balsu vairākumu balsojumā par nākamā gada valsts budžetu.
Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem jeb deputātiem. Atbilstoši Satversmei un Saeimas kārtības rullim parlamenta sēdes var notikt tikai tad, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas locekļu, tas ir, 50 deputāti, kas ir minimālais deputātu skaits jeb kvorums.
“Jaunajai vienotībai” Saeimā ir 25 deputāti, Zaļo un zemnieku savienības frakcijā – 16 deputāti, bet “Progresīvo” rindās – astoņi Saeimas deputāti. “Apvienotajam sarakstam” ir 13 deputāti, Nacionālajai apvienībai – 12 deputāti, “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei” – katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti, no kuriem daži atbalsta valdošo koalīciju.
Valdošajā koalīcijā šoruden jau ilgstoši valda nestabilitāte un neziņa par iespējām turpināt darbu kopā. Pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas runas par Evikas Siliņas (JV) valdības drīzu galu pierima, premjerei uzstājot, ka budžets apliecinājis, ka koalīcijai esot 52 balsis, tomēr viedokļu atšķirības dažādos jautājumos arvien ir redzamas.