Valdošās koalīcijas paplašināšana ļautu dinamiskāk virzīties uz priekšu ar valstij svarīgiem jautājumiem, ceturtdien, 1.jūnijā, intervijā Latvijas Radio sacīja premjerapartijas Vienotība līderis, partiju apvienības Jaunā vienotība (JV) valdes loceklis, finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Viņš uzsvēra, ka Ministru prezidents bija vairākkārt aicinājis koalīcijas partnerus vienoties par vienu Valsts prezidenta amata kandidātu, bet šis aicinājums netika ņemts vērā, tāpēc pašreizējais iznākums, kurā tiek sākta koalīcijas sastāva pārvērtēšana, ir likumsakarīgs.
Politiķis salīdzināja, ka pašreizējā valdība ir kā vilciens, kuram
daži vagoniņi ķeras, tomēr ar lokomotīvi – premjeru – viss esot kārtībā.
Ašeradens sacīja, ka JV piedāvā strādāt paplašinātā koalīcijā, kurā viens no partneriem varētu būt arī “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS). Pašreizējai valdībai gan uzreiz nevajadzētu demisionēt, jo neesot vajadzības kaut ko sasteigt. Vispirms ir jāsēžas pie kopīga sarunu galda un jātiek skaidrībā, aicināja JV valdes loceklis.
Kā ziņots, uzreiz pēc nākamā Valsts prezidenta ievēlēšanas Saeimā premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem paudis, ka gatavojas sākt sarunas ar pašreizējiem partneriem par valdošās koalīcijas paplašināšanos – noprotams, ar ZZS un Progresīvajiem. To trešdien. 31.maijā, vēstīja TV3 Ziņas, norādot, ka šādas sarunas varētu sākties piektdien, 2.jūnijā.
Trešdienas pēcpusdienā Kariņš nekomentēja iespējamās izmaiņas valdībā. Vaicāts par to, vai Valsts prezidenta vēlēšanas varētu viest kādas izmaiņas valdībā, premjers skaidroja, ka par to izteikties varētu agrākais piektdien, kad jau būs “pāršalkušas emocijas”.
Līdzīgi JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis norādīja, ka viņam nav plašākas informācijas. No viņa un JV puses ir izdarīts nepieciešamais sava izvirzītā kandidāta ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā, uzsvēra JV frakcijas vadītājs. Reizē Latkovskis pieļāva, ka sarunas būs un tās vadīs Kariņš.
Pašlaik gan neesot skaidrs, par ko tieši tiks runāts.
Kā ziņots, Edgars Rinkēvičs trešdien Valsts prezidenta amatā tika ievēlēts gan ar premjera partijas, gan opozīcijā esošo ZZS un Progresīvo balsīm. Iepriekš tas raisījis pieļāvumu, ka šī situācija var novest, piemēram, pie valdības paplašināšanas. Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība gan iepriekš pauduši, ka nepievienosies valdībai, kuras kodolu veidotu JV, ZZS un Progresīvie.
Lasiet arī: Politoloģe prognozē, ka valdība “transformēsies”