Jaunā Vienotība (JV) vēlas turpināt sadarboties ar Nacionālo apvienību (NA) un Apvienoto sarakstu (AS), raidījumā Šodienas jautājums skaidroja deputāts Edmunds Jurēvics (JV).
“Pašlaik JV uzdevums ir strādāt, lai varētu paplašināt esošo koalīciju un palielināt atbalstu šai valdībai parlamentā,” atzina JV deputāts.
Iepriekš jau vēstīts, ka par to, kā un vai varētu mainīties koalīcijas sastāvs, skaidrības pagaidām nav nedz pašiem politiķiem, nedz sabiedrībai.
Īsi pirms Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Edgars Rinkēvičs (JV), publiskajā telpā izskanēja spekulācijas, ka JV varētu vai nu censties paplašināt vai veidot jaunu koalīciju ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Progresīvo partiju.
Šīs nedēļas sākumā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) publiskajā telpā paudis, ka viņa mērķis ir paplašināt esošo koalīciju ar papildu spēkiem, nevis graut to vai kādu dzīt prom no tās.
Pašlaik valdošā koalīcija sastāv no trīs partijām, kas ir: Jaunā Vienotība (JV), Nacionālā apvienība (NA) un Apvienotais saraksts (AS).
Kariņš skaidroja, ka koalīcijas paplašināšana dos iespēju pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumus saistībā ar jautājumiem, kas pašlaik ir iestrēguši koalīcijas diskusijās.
Uz raidījuma vadītājas jautājumu, kas JV ir prioritārāk – saglabāt esošo valdību ar 54 balsīm vai veidot jaunu valdību ar 52 balsīm Saeimā Jurēvics uzsvēra, ka “viena vienīga partija nevar izveidot koalīciju”.
“Jāņem vērā, ka esošie koalīcijas partneri ir gatavi runāt par iespējamiem risinājumiem,” norādīja Jurēvics un piebilda, ka sarunām ir jāturpinās, un JV ir skaidri paudusi priekšlikumu, ka “koalīcijai ir jāpaplašinās nevis jāsašaurinās”.
Tāpat JV deputāts vairākās reizes norādīja gan raidījumam, gan koalīcijas partneru pārstāvjiem, ka priekšlikums par koalīcijas paplašināšanu nekādi neapdraud esošās koalīcijas darbu.
“Parlamentam arī ir nepieciešams, ka mēs [koalīcija] sarunājamies arī ar tām opozīcijas partijām, kas, mūsuprāt, ir valstiskas. Tas ļautu arī radīt labāku izpratni par tālāko darbu,” skaidroja Jurēvics.
Jautāts, vai ir jau zināms laiks, kad varētu notikt šīs pārrunas, Jurēvics atbildēja, ka tās varētu notikt tuvākajā laikā, taču šobrīd būtiski bija pārrunāt šo jautājumu ar koalīcijā esošajiem partneriem. “ Skaidrs, ka tuvākajā laikā notiks arī pārrunas ar šīm divām partijām,” atzīmēja Jurēvics.
Savukārt Rihards Kols (NA) uzsvēra, ka Nacionālā apvienība stingri paliek pie iepriekš paustās nostājas – ja koalīcijai pievienosies ZZS un Progresīvie, NA nestrādās šādā koalīcijā. Līdzīgu nostāju pauda arī AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
“Apvienotais saraksts gan pirms, gan pēc vēlēšanām uzskata, ka trīs frakciju koalīcija ir optimāla un labākais ar ko mēs šajā Saeimā varam strādāt,” skaidroja Tavars un piebilda, ka AS nav devuši nekādus solījumus viena vai otra balsojuma rezultātā, kas tagad būtu partijai jāpilda attiecībā pret Aivara Lemberga vadīto ZZS.
Jautāts, ja esošais koalīcijas sastāvs tiktu papildināts tikai ar ZZS partiju, vai NA piekristu strādāt šādas valdības sastāvā, Kols atbildēja: “Nav iemesla paplašināt koalīciju, jo šim vingrinājumam izgājām cauri jau veidojot esošo koalīciju pēc vēlēšanām [14.Saeimas vēlēšanas]. Šī valdība tika veidota ilgi, vairāk kā divus mēnešus.”
Kols arī atgādina, ka pirmais jaunizveidotās valdības uzdevums bija šī un nākamo pāris gadu budžeta izveide, kas tika pieņemts tikai martā. Kola skatījumā nevarētu teikt, ka esošās valdības darbs ir ticis “buksēts” vai neietu uz priekšu.
Tāpat NA deputāts pauda, ka “ja arī kaut kādi jautājumi tiek buksēti, tos varot izrunāt, taču tas nav iemesls, lai paplašinātu koalīciju”.
Jautāti, vai gadījumā, ja koalīcijai tomēr pievienosies ZZS un Progresīvie, AS un NA saskata iespējas palikt un turpināt strādāt šādas valdības sastāvā, gan Kols, gan Tavars atbildēja, ka abas partijas ir skaidri definējušas, ka ir pret jebkādām izmaiņām koalīcijā. Kols pārmeta JV, ka tā, lai savāktu “nepieciešamo balsu skaitu Valsts prezidenta vēlēšanās ir pirkusi šo divu partiju balsis ar solījumiem”.
Tāpat NA deputāts pauda, ka Nacionālā apvienība vairākkārtīgi ir aicinājusi JV būt atklātiem par to, kas konkrēti tika apsolīts ZZS un Progresīvajiem, taču “JV izvairās no atbildes sniegšanas”.
NA ir paudusi, ka neizskatīs koalīcijas paplašināšanu un tur ir punkts. Ja premjera vadītā partija uzskata, ka šī koalīcija ir sevi izsmēlusi, tad premjerministram ir jādemisionē, un tad var runāt par iespējamu jaunas koalīcijas veidošanas ciklu aicinot veikt pārrunas. Uzrunāt visas Saeimas frakcijas, būtībā vēlreiz iet cauri šai “akrobātikai”,” sprieda Kols.
Savukārt Tavars atgādināja, ka jau esošo koalīciju izveidot bija ļoti sarežģīti. “ No visām septiņām Saeimā ievēlētajām frakcijām šīs trīs frakcijas salīdzinoši ir ideoloģiski vistuvāk viena otrai, ar vismazāk iespējamiem konfliktiem. “Jā, šī nav sapņu vai Latvijas visu laiku absolūti labākā koalīcija, bet no visiem iespējamiem dotajiem lielumiem, kas ir 14.Saeimā, taču AS skatījumā tā ir optimālākā kombinācija,” atzīmēja Tavars.
AS Saeimas frakcijas vadītājs arī skaidroja, ka esošās problēmas ar iestrēgušajām reformām var risināt, sadarbojoties parlamenta līmenī, ar pārējām Saeimas frakcijām, nevis valdības līmenī.
Tikmēr Kols pauda, ka vairāki premjera uzsvērtie problēmjautājumi ir JV vadīto ministriju pārziņā, līdz ar to pārmetumi no JV puses pārējiem koalīcijas partneriem par reformu “bremzēšanu” neatbilst patiesībai.
NA deputāts arī piedāvāja “eksperimenta nolūkos” noskaidrot, “ kas un kam, ko ir solījis”, varētu kādu no “sāpju jautājumiem”, piemēram, Stambulas konvencijas ratifikāciju likt uz atkārtotu balsošanu Saeimā.
Ņemot vērā, ka līdz šim konvencijas ratifikācija neesot guvusi atbalstu, Kola skatījumā tas būtu “labs rādītājs, lai pārbaudītu, kā pēc prezidenta vēlēšanām ir mainījušies dažu partiju balsošanas principi”.
Jurēvics noraidīja Kola apsūdzības, paužot, ka “JV neesot tirgojusies par balsīm ar sankcijām apliktu personu”, un atšķirībā no NA pārstāvjiem Ventspils domē, “JV atrodas opozīcijā, nevis koalīcijā”.
NA deputāts šādus apvainojums nodēvēja, par meliem, piebilstot, ka partijai neesot nekādu līgumu ar Lembergu.
Savukārt Tavars atgādināja pārējiem diskusijas dalībniekiem, ka “Ventspils vispār esot atsevišķa republika, kur visi sadarbojas ar visiem”.
Tāpat Tavars uzsvēra, ka šobrīd visām “trīs koalīcijā esošajām partijām būtu jāstrādā pie valdības deklarācijas izpildes nevis jāmētājas ar apvainojumiem, spekulācijām un jādala krēsli”.
Raidījuma vadītāja atgādināja JV deputātam Kariņa pausto pirms vēlēšanām, ka “JV nesaredz iespēju sadarboties ar ZZS, ja viņi nav gatavi atteikties no sadarbības ar Lembergu”.
Jurēvics atkārtoti atgādināja, ka JV publiskajā telpā pauda, ka nesadarbosies ar sankcionētām personām. “JV ir uzsvēris skaidru nostāju, ka sadarbosies un pie galda sēdīsies tikai ar ievēlētiem deputātiem,” skaidroja Jurēvics un uzsvēra, ka partijas attieksme pret Lembergu ir tāda pati, kāda tā bija pirms vēlēšanām.
Tāpat JV deputāts uzsvēra, ka arī pēc 14.Saeimas vēlēšanām Jaunā Vienotība neslēpa, ka koalīcija ir jāpaplašina. “Nekas nav akmenī cirsts. Pašlaik JV ir devis impulsu uzsākt sarunas, lai nonāktu pie kādiem iespējamiem risinājumiem, kas ļautu reformām pabīdīties uz priekšu.
Ja ZZS un Progresīvo viedokļi un skatījumi nesaskanēs ar koalīcijā esošo partiju viedokli, neviens netaisās veidot valdību veidošanas pēc,” norādīja Jurēvics
un piebilda, ka JV mērķis ir uzklausīt šo partiju viedokli un redzējumus, lai saprastu, kā tas var palīdzēt risināt esošās problēmas.
Iepriekš jau vēstīts, ka partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotībā valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija, vienbalsīgi atbalsta premjera iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
JV ieskatā, lai sekmīgi un daudz straujāk risinātu sabiedrībā aktuālus jautājumus, valdībai ir nepieciešams plašs atbalsts Saeimā, piemēram, darbaspēka pieejamības izaicinājumu risināšanai, skolu tīkla reformai, slimnīcu pakalpojuma tīkla sakārtošanai un obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai, kā arī iekļaujošas sabiedrības veicināšanai, kas ietver Satversmes tiesas lēmumu izpildi un Stambulas konvencijas ratificēšanu.
JV norādīja, ka ir gatava intensīvam darba un sarunām par koalīcijas paplašināšanu.
Lasiet arī: Ministru reitingā Rinkēvičs ir pirmais, Čakša – pēdējā
