Kosova šonedēļ iesniegs pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, bet iestāšanās process var ilgt pat desmitgades un ir atkarīgs no attiecību sakārtošanas ar Serbiju, raksta aģentūra Reuters.
Kosova, kuras iedzīvotāju vairākums ir etniskie albāņi, pēc 1998.–1999.gadā notikušā kara 2008.gadā ar rietumvalstu atbalstu pasludināja neatkarību no Serbijas. Tā nav ANO dalībvalsts, un piecas Eiropas Savienības valstis nav atzinušas Kosovas neatkarību.
Kosovas premjerministrs Albins Kurti (Albin Kurti) valdības sēdē Prištinā sacīja:
«Eiropas Savienība ir vieta, kur valda miers, drošība, vienlīdzība un labklājība. Tieši tādēļ Kosovas kā valsts, kas mīl mieru, vieta ir šajā kopienā.»
Lai dalība Eiropas Savienībā būtu iespējama, Kosovai vispirms jāpanāk attiecību normalizēšanās ar Serbiju. Eiropas Savienība strādā pie līguma, un cer, ka abas puses tam gada laikā piekritīs.
Pēc 10.decembrī notikušajām apšaudēm ar Kosovas policiju, serbu izcelsmes protestētāji Kosovas ziemeļu daļā bloķēja galvenos ceļus, un spriedze starp varas iestādēm un serbu minoritāti pieaug. Kosovas neatkarību atzinušas 110 valstis, bet starp tām nav Serbija, Krievija un Ķīna.
Eiropas Savienībā nav vieprātības par paplašināšanos, bet Krievijas iebrukums Ukrainā licis pastiprināti pievērsties attiecību uzlabošanai ar sešām Balkānu reģiona valstīm – Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Kosovu, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju un Serbiju. Kosova līdz šim bija vienīgā reģiona valsts, kas nebija iesniegusi pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā.
Lasiet arī: Nemieri liek aizturēt Serbijas un Kosovas sarunas
