2021.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020.gadu, pieauga par 48 eiro jeb 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022.gadā veiktās aptaujas dati, savukārt iedzīvotāju ienākumi pieauga nedaudz lēnāk nekā 2020.gadā, kad ienākumu kāpums bija 8,1%.
Visaugstākie ienākumi Rīgā, viszemākie – Latgalē.
Visaugstākie ienākumi bija Rīgā, kur tie sasniedza 791 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pierīgā tie sasniedza 753 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Zemgalē – 631 eiro un Kurzemē – 613 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Viszemākie ienākumi bija Vidzemē – 513 eiro mēnesī un Latgalē – 504 eiro mēnesī. Pilsētās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 711 eiro mēnesī un laukos – 604 eiro mēnesī.
Straujāk ienākumi pieauga mājsaimniecībās, kur pāris audzina trīs vai vairāk bērnu, un mājsaimniecībās, kur viens pieaugušais audzina bērnus.
Vienas personas mājsaimniecībām ienākumi pieauga par 14,2% – no 671 eiro mēnesī 2020.gadā līdz 766 eiro mēnesī 2021.gadā. Vientuļajiem senioriem (vismaz 65 gadu vecuma) ienākumi pieauga par 14,5% un personām līdz 64 gadu vecumam – par 12,8%.
Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem līdz 17 gadiem ienākumi pieauga par 13,8 % (no 441 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2020.gadā līdz 502 eiro 2021.gadā) un pāriem ar trīs un vairāk bērniem – par 10,5% (no 448 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2020.gadā līdz 495 eiro mēnesī 2021.gadā). Vislēnāk ienākumi pieauga pāriem ar vienu bērnu un pāriem ar diviem bērniem, attiecīgi par 4,6% un 4,8%.
Straujāks ienākumu pieaugums neaizsargātākajām mājsaimniecībām (mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem, pāriem ar trim un vairāk bērniem un vienatnē dzīvojošajiem senioriem) var būt saistāms ar valsts atbalstu, kas tika piešķirts, lai mazinātu Covid-19 ierobežošanas pasākumu radīto negatīvo ietekmi uz šo mājsaimniecību ienākumiem. 2021. gadā no 1.marta līdz 6.aprīlim mājsaimniecībām ar bērniem par katru bērnu tika izmaksāts vienreizējs atbalsta maksājums 500 eiro apmērā, savukārt pensionāriem, kā arī personām, kuras saņēma pensijas vai pabalstus saistībā ar invaliditāti, darbspēju zaudējumu, apgādnieka zaudējumu vai bērna invalīda kopšanu – vienreizējs atbalsta maksājums 200 eiro apmērā.
Ienākumu kāpums attiecīgajā periodā no pabalstiem straujāks nekā no algas.
Saņemto sociālo transfertu (pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu) summas pieauga ievērojami straujāk nekā ienākumi no algota darba. Ienākumi no sociālajiem transfertiem uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 16,7% – no 152 eiro mēnesī 2020.gadā līdz 177 eiro mēnesī 2021.gadā. Savukārt mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās tikai par 5,0% – no 436 līdz 458 eiro mēnesī.
Ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos veidoja 67,6 % un sociālo transfertu īpatsvars – 26,1%.
Trūcīgākajās mājsaimniecībās vidējie ienākumi 2021.gadā uz cilvēku bija 232 eiro mēnesī.
2021. adā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 232 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās – 1 475 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 412 eiro mēnesī līdz 801 eiro mēnesī.
Lai gan ienākumu nevienlīdzība mazinās, tomēr tā joprojām ir augsta, secināms pēc CSP datiem.
Mazinoties turīgāko mājsaimniecību ienākumu kāpumam, samazinās arī ienākumu nevienlīdzība, tomēr 2021.gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, kas ir 0,3 reizes mazāk nekā 2020.gadā. Džini koeficients pērn bija 34,3%, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā.
Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ienākumu nevienlīdzība Latvijā joprojām ir augsta.
Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija trešā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2020. gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (39,7%) un Lietuvā (35,4%).
Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir CSP 2022.gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kas tika veikta no 30.janvāra līdz 18.jūlijam. Kā norāda CSP, iedzīvotājiem bija iespēja anketu aizpildīt internetā vai arī viņi tika aptaujāti pa telefonu vai klātienē. Aptaujā piedalījās 5,8 tūkstoši mājsaimniecību un 10,3 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.
