Kosovas parlaments 13.septembrī premjerministra amatā pārvēlējis Albinu Kurti (Albin Kurti), kura partija jūnijā notikušajās vēlēšanās guva plašāko atbalstu, tomēr nespēja ievēlēt valsts prezidentu varētu izraisīt ārkārtas vēlēšanas, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Kurti pirms balsojuma sacīja, ka mandāts ir par drošības un pārticības atjaunošanu Kosovas pilsoņiem, un atkārtotas vēlēšanas ir tikai traucējušas tās pašas valdības, kas atkal ievēlēta, darbu.
Augusta beigās Kurti panāca vienošanos ar opozīcijā esošo Kosovas Demokrātisko līgu (LDK), kam parlamentā ir 18 vietas, lai tā atbalstītu jurispudences profesoru Bekimu Sedžu (Bekim Sejdiu) kā jauno prezidentu, tomēr tikai dienu vēlāk seši LDK deputāti paziņoja, ka nepiekrīt partijas līdera lēmumam. Tagad nav skaidrs, kad varētu notikt balsojums par prezidenta amatu. Ja parlaments nespēs ievēlēt prezidentu, Kosovā nāksies rīkot nākamās ārkārtas vēlēšanas, kas būtu jau ceturtās divu gadu laikā.
Kosova ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā.
Tā tiecas pievienoties Eiropas Savienībai, bet Brisele regulāri atgādina, ka valstij nepieciešamas stabilas institūcijas, kas varētu veikt nepieciešamās reformas, lai Kosova varētu kļūt par daļu no bloka.
Nestabilā politiskā situācija aizkavējusi reformas un palēninājusi piekļuvi ES fondiem. Lai ievēlētu prezidentu, nepieciešams divu trešdaļu parlamentāriešu atbalsts.
Divas opozīcijas partijas – Kosovas Demokrātiskā partija un Alianse – boikotēja sesiju, un paziņoja, ka lūgs Konstitucionālajai tiesai pārskatīt, vai, veidojot parlamentu, nav pārkāpts valsts pamatlikums. Arī LDK nepiedalījās balsojumā par jauno valdību.
Lasiet arī: Kosovā trešās vēlēšanas pusotra gada laikā; vairākums netiek iegūts