Sankcijas, gāzes un naftas cenu kritums, Maskavas iebrukuma Ukrainā radītais Krievijas resursu pieprasījuma samazinājums – tas viss šogad smagi ietekmēs Kremlim piejamās finanses, raksta Politico.
Naftas un gāzes eksports pērn veidoja 45% no Kremļa budžeta. Sāktotnējie dati liecina, ka, par spīti sankcijām, Krievija 2022.gadā no energoresursu eksporta ieguva 155 miljardus eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2021.gadā. Tomēr eksperti norāda, ka tagad Krievijas prieki ir galā.
Otrdien, 10.janvārī, Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs paziņoja, ka 2022.gadā Krievijas budžeta deficīts bija 2,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kremlis 2023.gada budžetā plānojis, ka ieņēmumi no gāzes un naftas eksporta samazināsies par 23%. Neatkarīgā eksperte un bijusī Maskavas Centrālās bankas amatpersona Aleksandra Prokopenko gan nosauca šos aprēķinus par ļoti optimistiskiem. Pēc viņas vērtējuma, šī ieņēmumu pozīcija samazināsies apmēram par trešdaļu.
Samazinātie ienākumu no energoresursu tirdzniecības sakrīt ar brīdi, kad Krievija cenšas palielināt aizsardzības budžetu, lai finasētu karu Ukrainā un plāno jaunu mobilizāciju, lai uz kaujas lauku nosūtītu tūkstošiem vāji apmācītu karavīru. Šāda kombinācija draud pamatīgi novājināt tās ekonomiju. Prokopenko sacīja:
«Ir skaidrs, ka Krievijas budžetam šis būs skarbs gads.Tā ir zaudējusi savu labāko tirgu gan naftai, gan jo īpaši dabasgāzei.»
Dabasgāzes eksports veidoja 10–15% no valdības ieņēmumiem, bet tie ir krasi samazinājušies, kopš Eiropa cenšas atrast alternatīvas agresora gāzei, un Kremlis ir pārtraucis piegādes pa cauruļvadiem, ieskaitot iznīcināto Nord Stream zemūdens cauruļvadu. Gazprom janvāra sākumā paziņoja, ka gāzes eksports 2022.gadā samazinājies par 46%.
Brēgela domnīcas vecākais pētnieks Georgs Zahmans (Georg Zachmann) norādīja, ka šis ir brīdis, kad Krievija sāks izjust sankciju sekas.
Tagad parādās pazīmes, ka Maskava meklē atkāpšanās ceļus. Krievijas prezidents Vladimirs Putins decembra beigās parakstīja rīkojumu, kas mīkstina prasību «nedraudzīgajām» (galvenokārt ES) valstīm maksājumus par gāzi veikt rubļos. Kad stājās spēkā šī prasība, vairākas valstis atteicās no Krievijas gāzes.
Arī Krievijas ienesīgais naftas bizness saņēmis sitienu. Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta vecākais līdzstrādnieks Janis Klūge (Janis Kluge) norādīja, ka ES gandrīz pilnīgais liegums ievest Krievijas naftu pa jūras ceļiem ir viens no ietekmīgākajiem mēriem, kas līdz šim pieņemts. Tas stājās spēkā 5.decembrī. Savukārt Krievijas naftas produktu aizliegums ES būs aktīvs no 5.februāra, un papildinās līdzšinējās sankcijas.
Kremlis atbildējis, sakot, ka no 1.februāra aizliegs jēlnaftas eksportu uz valstīm, kas piedalās G7 noteiktajā cenu griestu politikā un samazinās naftas ieguvi līdz 700 000 barelu dienā jeb 7% no ierastā dienas apjoma. Tomēr, kā norāda Prokopenko, Maskavai ir ierobežota flote, un tā līdz šim paļāvās uz rietumu tankkuģiem, lai piegādātu savu produkciju.
Viņa nodēvēja Putina atbildi par visnotaļ «bezzobainu», un piebilda, ka Maskavai nav gana rīku, lai pienācīgi reaģētu.
Klūge pastāstīja, ka Krievijai situāciju vēl sliktāku dara centrālo banku lēmums palielināt procentu likmes aizdevumiem.Tas noteikts, lai savaldītu inflāciju. Savukārt lēnākām ekonomikām vajag mazāk energoresursu.
Tiesa, Klūge norādīja, tas neietekmēs Putina kara stratēģiju. Kremlis šogad plāno par 50% palielināt aizsardzības un militāro budžetu. Tomēr tas nozīmē pamatīgu līdzekļu pārvirzīšanu budžetā, kas izpaudīsies kā finansējuma samazinājums veselības un izglītības nozarēm, un sabiedriskās telpas un infrastruktūras izdevumi jau ir par piektdaļu samazināti. Šobrīd Kremlis ņem līdzekļus no Valsts ieguldījumu fonda, un Klūge uzskata, ka tas līdz 2025.gadam būs iztukšots. Viņš sacīja: «Kremlis izsaimnieko nākotni, lai šodien finansētu karu.»
Lasiet arī: Tirdzniecība ar agresorvalstīm mazinoties turpinās, rēķina CSP
