Pirmdien, 14.aprīlī, publicētajā Igaunijas Iekšējās drošības dienesta (IDD) ikgadējā ziņojumā, kurā izklāstīti riski un draudi Igaunijai, teikts, ka Krievija savas ietekmes aktivitātes vērš uz gados jaunākiem cilvēkiem, jo tās tradicionālie atbalstītāji noveco un viņu skaits samazinās, ziņo Igaunijas medijs ERR.
Šogad gada pārskatā galvenā uzmanība pievērsta jauniešiem un draudiem, ko viņiem rada Krievijas ietekmes operācijas un ekstrēmistu grupējumi.
“Kremļa atbalsta bāze Igaunijā, ko galvenokārt veido vecāka gadagājuma iedzīvotāji, samazinās. Tā rezultātā Krievija savas ietekmes operācijas novirza uz gados jaunākiem krievvalodīgajiem igauņiem. Ir būtiski aizsargāt šos jauniešus no Krievijas propagandas ietekmes,” ziņojuma ievadā raksta IDD ģenerāldirektora vietnieks Margo Palosons (Margo Palloson).
Kremļa kontrolētie informācijas kanāli tika ierobežoti pēc 2022.gada pilna mēroga iebrukuma sākuma, un ietekmes darbības ir pārgājušas uz sociālajiem medijiem, viņš rakstīja.
“Līdzīgi kā teroristu organizācijai, propagandas izplatīšana Kremlim ir tikpat svarīga kā pašu uzbrukumu organizēšana,” rakstīja direktors.
Arvien biežāk tiek izmantotas “mākslīgā intelekta un algoritmu radīti dziļviltojumi un manipulācijas”. Tādējādi sociālo plašsaziņas līdzekļu lietotājiem ir grūtāk noteikt, kas ir patiess vai nepatiess, un viņi var apmaldīties “dezinformācijas cilpās”.
Polsons sacīja, ka “kritiskā domāšana joprojām ir vienīgais drošais līdzeklis pret šo problēmu”, tāpēc Igaunijas izglītības sistēma koncentrējas uz kritiskās domāšanas un medijpratības mācīšanu skolās.
Ziņojumā teikts, ka Krievijas “centieni” piesaistīt “viegli ietekmējamus” jauniešus no kaimiņvalstīm politiskām vajadzībām ir daļa no ilgtermiņa spēles, taču Igaunijā tas nav nostrādājis.
Ziņojumā uzsvērts, ka Krievija atkal ir sākusi “aktīvi” piedāvāt “uz jaunatni orientētus propagandas pasākumus”, kas uz laiku tika pārtraukti pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma.
Tie ietver “bezmaksas tiešsaistes un klātienes programmas, konkursus, ekskursijas un olimpiādes, kas izstrādātas, lai piesaistītu jauniešus, uzdodot tās par likumīgām iespējām”. Bieži vien balva ir ceļojums uz Krieviju.
IDD brīdina, ka Krievijas bezmaksas piedāvājumi jauniešiem nav nevainīgi un ir saistīti ar slēptām saistībām.
Ziņojumā teikts, ka jauniešu vervēšana ir Kremļa šķelšanas stratēģijas galvenā sastāvdaļa, ko bieži atbalsta tās vēstniecības. Piemēram, šogad vēstniecībās pasākumi būs veltīti Otrā pasaules kara beigu 80.gadadienai.
Igaunijas IDD arī brīdina, ka studijas Krievijā var būt riskantas, jo Krievijas universitātes izmanto izlūkdienesti, lai vāktu informāciju un vervētu studentus, viņiem pašiem to neapzinoties. Šie centieni parasti nav agresīvi, “ap mērķi lēni un apzināti vijot tīklu, kas aizvien vairāk apgrūtina iespēju izstāties”, rakstīts ziņojumā.
Ārzemju studenti un pētnieki tiek rūpīgi novēroti, jo īpaši labi zināmās skolās.
ISS biroja vadītājs Harijs Pūseps (Harrys Puusepp) sacīja, ka Krievijai ir “problēmas ar zīmolu” un tai ir grūti piesaistīt jaunus cilvēkus. Mēģinājumi uzrunāt jauniešus sociālajos plašsaziņas līdzekļos bieži sākas ar citām tēmām, piemēram, IT un klimats, bet patiesais mērķis ir politiskās ietekmes virzīšana.
Krievija nav vienīgais drauds – jauniešus tiešsaistē var piesaistīt arī citi ekstrēmisma veidi, teikts ziņojumā.
IDD uzrauga gan islāma, gan galēji labējo ekstrēmismu, kas var savstarpēji viens otru uzkurināt. Lai gan Igaunija nav saskārusies ar teroristu uzbrukumiem, agrīna profilakse ir svarīga, jo ekstrēmisti var mēģināt iekarot pozīcijas.
Lasiet arī: Zelenskis mudina Trampu apmeklēt Ukrainu pirms noslēgt vienošanos ar Krieviju
