Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Maskava paplašinās savu kodolieroču programmu, un tiks palielināts arī citu ieroču ražošanas apjoms, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Putins vien dažas dienas iepriekš apturēja dalību Krievijas un ASV noslēgtajā Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumā (START). Viņš arī informēja, ka šogad pirmo reizi tiks izvietotas starpkontinentālās ballistiskās raķetes Sarmat. Katra šāda raķete var vienlaikus pārvietot vairākas kodolgalviņas. Ceturtdienas, 23.februāra, rītā izplatītajā paziņojumā Putins norādījis: «Mēs turpināsim virsskaņas sistēmu Kinzhal apjomīgu ražošanu un sāksim veidot krājumus virsskaņas raķetēm Zircon.» Krievija ar Ķīnu plāno piektdien, 24.februārī, sākt kopīgas mācības Dienvidāfrikas Republikā, un ir turp nosūtījusi kuģus ar virsskaņas raķetēm.
Pirms 24.februāra, kad aprit gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, Putins un ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden) apmainījušies ar piezīmēm, kas izceļ spriedzi abu spēku starpā. Krievija esot pieņēmusi lēmumu apturēt darbību Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumā, jo ASV ar militāro atbalstu Ukrainai cenšoties paplašināt konfliktu. Savukārt Baidens vizītē Kijivā sacīja, ka ASV un NATO aizstāv Ukrainas demokrātiju un brīvību.
Trešdien, 22.februārī runājot Varšavā, Baidens sacīja, ka dalības apturēšana START ir liela kļūda. Tajā pašā laikā ASV prezidents norādīja, ka nedomā, ka Putins tiešām plāno izmantot kodolieročus. Krievijas amatpersonas norādījušas, ka Maskava ievēros noteiktos kodolieroču daudzuma ierobežojumus, un informēs ASV par izmaiņām to izvietojumā.
Pēc tikšanās ar NATO austrumu flanga līderiem Baidens solīja, ka ASV aizstāvēs katru NATO teritorijas centimetru, tostarp arī valstis, kuras dala robežu ar Krieviju. Kremlis uzskata, ka NATO, kas plāno paplašināties un uzņemt Zviedriju un Somiju, ir drauds Krievijai.
Krievijas pērn sāktais karš Ukrainā ir asiņainākais militārais konflikts Eiropā kopš 2.pasaules kara. Miljoniem iedzīvotāju bijuši spiesti pamest mājas. Ukrainas pilsētas un ciemi ir sagrauti, un ir satricināta pasaules ekonomika. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs (António Guterres) 22.februārī nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un norādīja, ka tas ir ANO dibināšanas hartas un starptautiskās likumdošanas pārkāpums.
22.februārī Putins Maskavā uzņēma Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvi Vangu Ji (Vang Yi), un paziņoja, ka Krievijā viesosies arī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins (Xi Jinping). Sagaidāms, ka Dziņpins piektdien, 24.februārī, teiks «uzrunu mieram», bet Ukraina jau iepriekš norādījusi, ka miera sarunu nebūs, kamēr vien Krievijas armija atradīsies Ukrainas teritorijā.
Ji vizītes laikā sacīja, ka Krievijas un Ķīnas attiecības nav vērstas pret kādu trešo valsti, un piebilda, ka tās nesabruks kādas trešās valsts spiediena dēļ.
Ukrainas armija ceturtdienas, 23.februāra rītā, ziņojusi, ka valsts austrumos un ziemeļaustrumos pēdējās diennakts laikā atvairīti 90 Krievijas spēku uzbrukumi. Okupantu armija uzbrukusi pie Kupjanskas Harkivas apgabalā, un ap Limanu, Bahmutu, Avdijivku un Šahtarsku Doneckas apgabalā. Tās ir vietas, kur Krievija šobrīd koncentrē savus spēkus. Ukrainas militārais eksperts un Ukrainas bruņoto spēku rezerves pulkvedis Olehs Ždanovs sacīja: «Avdijivkā Krievijas spēki pieturas pie taktikas uzbrukt vienā punktā, un, ja tas neizdodas, tad pieved rezerves un cenšas virzīties uz priekšu citā. Tas iespējams tikai tādēl, ka ir daudz karavīru, ko sūtīt kaujā. Viņi nepievērš uzmanību zaudējumiem. Plāns ir vājināt mūsu pozīcijas, un nav svarīgi, ko tas prasa.»
