Dažu pēdējo gadu laikā Ziemeļatlantijas alianse ir paveikusi ļoti daudz, lai varētu droši teikt, ka tā ir spējīga aizstāvēt katru kvadrātcentimetru savas teritorijas, intervijā, kas ierakstīta Rīgas konferences laikā, sacīja NATO ģenerālsekretāra vietnieks izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Ketlers (David Cattler).
Viņš norādīja: Labākais pierādījums tam, ka atturēšanas politika strādā, ir fakts, ka kopš kara sākuma neesam pieredzējuši Krievijas apzinātus uzbrukumus sabiedroto teritorijai. Tāpat alianses amatpersona uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotājiem nav jābažījas par savu drošības struktūru spējām tikt galā ar Krievijas ļaunprātīgajām darbībām –
Latvijas dienesti strādā “pavisam labi” un šos draudus neitralizē.
Turklāt tie arī palīdz aliansei un citiem sabiedrotajiem.
Ketlers skaidroja, ka Briseles un Madrides samitos NATO ne tikai pieņēma ļoti spēcīgu komunikē par strauji mainīgo un samērā negatīvo drošības vidi, ko rada Krievijas nelegālais karš pret Ukrainu, bet arī jaunu NATO stratēģisko koncepciju – otro svarīgāko NATO dokumentu pēc Vašingtonas līguma par NATO izveidošanu. Ar stratēģisko koncepciju 31 sabiedroto valstu līderi nosaka, kādu drošības vidi tie prognozē nākošajiem desmit gadiem, ko viņi plāno paveikt, kādas aktivitātes viņi nosaka par prioritārām.
“Turklāt šī bija pirmā reize, kad skaidri pateicām, ka alianse sev redz divus galvenos pretiniekus – Krieviju kā valstisku aktoru un terorismu kā nevalstisku aktoru,” viņš sacīja. NATO ģenerālsekretāra vietnieks uzsvēra, ka atturēšanas politika neapšaubāmi strādā.
“Kad alianse saka, ka esam gatavi aizstāvēt katru kvadrātcentimetru NATO teritorijas, mēs to domājam burtiski. Un tas ir brīnišķīgs atturēšanas līdzeklis. Vēlos norādīt, ka kopš kara sākuma neesam pieredzējuši apzinātus uzbrukumus mūsu sabiedroto teritorijai no Krievijas puses. Domāju, ka tas ir labākais pierādījums, ko varu jums sniegt tam, ka atturēšana strādā,” sacīja Ketlers.
Viņš norādīja, ka pēdējo dažu nedēļu notikumi arī ir apliecinājuši, ka runa nav tikai par Krievijas karu pret Ukrainu. Lielas bažas rada arī nestabilitāte, kas noved pie terorisma, un efekts, kādu terorisms rada sabiedrībās, kas atrodas ne tikai pie NATO robežām, bet arī NATO sabiedroto valstu iekšienē. Ketlers uzsvēra, ka alianse arī šajā ziņā var nodrošināt aizsardzības spējas, palīdzību institucionālās kapacitātes stiprināšanā, lai sabiedrotie varētu ar šo problēmu tikt galā – tāpat, kā ar Krievijas radītajiem draudiem.
Runājot par izaicinājumiem spiegošanas jomā, Ketlers uzsvēra, ka pēdējo divu gadu laikā prāvs skaits sabiedroto ir veikuši nozīmīgas darbības pret Krievijas spiegošanas centieniem – tie tiek aizvien biežāk atklāti un par tiem tiek paziņots sabiedrībai. Tāpat daudz tiek strādāts arī, lai nākotnē novērstu sabotāžas aktus.
“Esam pieredzējuši indēšanas, slepkavības, mēģinājumus ietekmēt vēlēšanas –
visas šīs ļaunprātīgās darbības ir veikusi Krievija,
turklāt tās spiegošanas un drošības dienesti nav veikuši tikai no Krievijas, bet arī no citu valstu iekšienes, ieskaitot NATO sabiedrotās. Mūsu redzamākās darbības ir šajās aktivitātēs iesaistīto krievu izsūtīšanas,” sacīja NATO ģenerālsekretāra vietnieks.
Viņš norādīja, ka ļoti svarīga ir koordinācijas stiprināšana: “Redzam to gan NATO, gan Eiropas Savienībā (ES), valstīm vairāk daloties ar informāciju, veicot darbības kopā ar partneriem, lai atklātu un saprastu situāciju un tad koordinēti rīkotos, lai cita starpā arī izslēgtu iespēju, ka aģenti, kas identificēti vienā vietā, nevarētu uzrasties citā vietā un radīt tur problēmas.”
Ketlers arī pauda pārliecību, ka NATO dalībvalstis šobrīd ir daudz gatavākas novērst iejaukšanos to vēlēšanās. Arī ASV dažos pēdējos gados ir paveikušas lielu darbu tādās jomās kā kiberdrošība, fiziskā drošība, pretizlūkošana, pretdarbība ļaunprātīgai ietekmēšanai un nepatiesas informācijas atspēkošana, viņš sacīja.
“Protams, es neparedzu, ka vairs nenotiks Krievijas vai citu valstu mēģinājumi ietekmēt jebkuras vēlēšanas tuvākajos gados. Neviens vairs nav tik naivs. Tomēr ASV un citas valstis ir darījušas ļoti daudz, lai padarītu sevi izturīgākas pret šiem draudiem,” norādīja Ketlers.
“Nodrošināt, lai vēlēšanas ir drošas un godīgas, ir fundamentāli svarīgi, tas ir galvenais instruments, ar kura palīdzību mūsu cilvēki īsteno savas tiesības būt brīviem un dzīvot demokrātijā. Cilvēkiem jābūt drošiem, ka katrai mūsu balsij ir nozīme. Mēs visi saprotam, cik svarīgi tas ir, tāpēc ir smagi strādāts, lai nodrošinātu, ka vēlēšanas būs pasargātas no ārējas ietekmes,” teica NATO ģenerālsekretāra vietnieks.
***
Ketlers sacīja, ka pilnībā izprot Latvijas sabiedrības bažas, tomēr mudināja cilvēkus ticēt, ka valsts rīcībā ir pietiekami labas spējas, lai veiktu visu nepieciešamo sevis aizsargāšanai.
NATO ģenerālsekretāra vietnieks, vēršoties pie mūsu sabiedrības, atgādināja: “Valstu izmēriem ir maz sakara ar to spējām, spēku, perspektīvu un sabiedrotā un partnera vērtību. Apciemojot šo reģionu, vienmēr mudinu Latviju un pārējās Baltijas valstis iesaistīties un palīdzēt vadīt aliansi. Jums ir pamats būt par sevi lepniem, gan par to, par ko iestājaties, gan par to, ko esat paveikuši. Tā turpiniet!”
Viņš noliedza, ka NATO būtu savulaik bijis plāns iebrukuma gadījumā ienaidnieka karaspēku ielaist dziļi Baltijas valstu teritorijās, lai pēc tam to no tām izspiestu. Ketlers norādīja, ka Baltijas valstu drošības situācija pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusies: pēc Varšavas samita NATO spēki Baltijas valstīs ir ievērojami palielināti, visās valstīs ir savas kaujas grupas, lai stiprinātu reaģēšanas spējas un saīsinātu reaģēšanas termiņus.
“Tā ir ļoti “taustāma” pazīme,” uzsvēra Ketlers. “Ja pavērtēsiet pieņemtos lēmumus un veiktos pasākumus pēdējo septiņu gadu laikā – Enhanced Forward Presence šeit austrumos, īpaši ziemeļaustrumos, un Tailored Forward Presence dienvidaustrumos –, kuru ietvaros ir pastāvīgi kāpinātas gaisa spēku patruļas, kas darbojas saskaņā ar izvietotajām kaujas grupām. Šīs kaujas grupas pašas par sevi ir rezultāts Madridē pieņemtajiem lēmumiem un Viļņā apstiprinātajiem pastiprinājumiem.
Redzam vairāk karavīru, vairāk lidaparātu, vairāk kuģu,
tātad savas spējas esam ievērojami kāpinājuši, ar lielākām loģistikas un komandēšanas un kontroles iespējām.”
Ketlers norādīja, ka tādām valstīm kā Latvija, kas uzņem savā teritorijā šīs kaujas grupas, tas nozīmē ātrāku reakcijas laiku, augstāku gatavības pakāpi un vienības ar daudz augstāku atturēšanas un aizsardzības spēju. “Tāpēc varu ar lielu pārliecību teikt, ka NATO ir paveikusi lielisku darbu, izstrādājot plānus, ko valstu līderi Viļņā apstiprināja un kas tagad tiek īstenoti,” viņš piebilda.
Viņa tiešajā darbības jomā – izlūkošanas un drošības ziņā – notiek ļoti plaša informācijas apmaiņa un sadarbība, jo ne tikai Latvijai vien ir jārisina riski un izaicinājumi uz robežas, tā var paļauties un izmantot 30 pārējo valstu palīdzību.
“Ļoti svarīgi ir tas, ka katrai valstij patstāvīgi pieņemot lēmumus savu robežu drošības stiprināšanai, piemēram, par žogu izbūvi vai militāro patruļu pastiprināšanu, starp iesaistītajām valstīm ir lieliska sinerģija. Piemēram, ar Poliju. Kad šīs valstis veic savus lokālos pasākumus, tas stiprina visas alianses kolektīvo aizsardzību,” sacīja NATO ģenerālsekretāra vietnieks.
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!
Lasiet arī: NBS palielina klātbūtni pie valsts austrumu robežas