Satversmes aizsardzības birojs otrdien, 28. februārī, publicē savas 2022.gada darbības pārskata neklasificēto, publiski pieejamo daļu. Savukārt pārskata klasificēto daļu izskatīs Ministru kabinetā un Saeimas Nacionālās drošības komisijā, un līdz ar to tiks apstiprināti arī SAB darbības virzieni 2023.gadam.
Krievija turpina konfrontējošo un agresīvo politiku pret Rietumvalstīm, un tās mērķis ir šķelt Rietumu vienotību pret Krieviju, norādīts SAB 2022. gada darbības pārskatā. Kremlis ir ieinteresēts mazināt Rietumu pasaules vienotību, neļaujot vienoties par kopējām ekonomiskajām sankcijām Krievijai un bruņojuma piegādēm Ukrainai.
Tāpat Krievijas interesēs ir veicināt iekšējo spriedzi Rietumvalstīs, veicināt tajās sabiedrības neapmierinātību ar valdību darbu vai ekonomisko situāciju, pieļaujot, ka iekšpolitikas problēmas pašu mājās varētu samazināt atsevišķu Eiropas valstu politisko fokusu uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā.
«Līdztekus militārajām darbībām Krievija aktīvi izvērš informatīvās ietekmes operācijas. Latviju kā Krievijas kaimiņvalsti tas skar īpaši spēcīgi. Būtiska nozīme ir gan Latvijas sabiedrības vēsturiskajai atmiņai, gan mūsu valsts ģeopolitiskajai videi, gan arī lielās krieviski runājošās sabiedrības daļas faktoram,» norāda SAB direktors Egils Zviedris.
SAB informācija liecina, ka Vladimira Putina režīma skatījumā starp Krieviju un Rietumiem ir iestājies jauns «aukstais karš». Krievija nolēmusi pilnībā novērsties no Rietumiem, koncentrēties uz Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm, ekspluatēt tajās pastāvošos pretrietumnieciskos noskaņojumus, lai veidotu kopīgas pret Rietumiem vērstas koalīcijas.
Sagaidāms, ka lejupslīde Krievijas ekonomikā turpināsies aptuveni pusgadu,
kam sekos ilgstoša stagnācija, pakāpeniska degradācija un atkarības pieaugums no Āzijas valstīm, īpaši Ķīnas.
Taču Putina režīms ir gatavs ciest ekonomiskus zaudējumus ģeopolitisko mērķu vārdā. SAB vērtējumā ir augsta iespējamība, ka Krievija var pilnībā apturēt jebkādas energoresursu piegādes Eiropas valstīm, lai tās sodītu par atbalstu Ukrainai, norādīts pārskatā.
Tajā uzsvērts, ka stratēģiski svarīga Krievijai ir kontrole pār kaimiņvalstīm jeb, kā tās dēvē pati Krievija – tuvējās pierobežas valstīm. Lai arī Krievijas agresijas Ukrainā dēļ šīs valstis centušās balansēt savu ārpolitiku, kopumā tās saglabāja un vismaz vidējā termiņā saglabās ciešas attiecības ar Krieviju.
Krievijas karš pret Ukrainu 2022. gadā iezīmēja arvien pieaugošo Krievijas ietekmi Baltkrievijas politikā, militārajā sfērā, ekonomikā, informatīvajā telpā un valsts pārvaldē. Nepieciešamības gadījumā
Krievijai ir visi rīki, lai piespiestu Baltkrievijas bruņotos spēkus iesaistīties karā,
neskatoties uz iespējamām iekšpolitiskām sekām Baltkrievijai. Krievija kaimiņvalstī ir nostiprinājusi ilgtermiņa ietekmi un klātbūtni, pārvēršot Baltkrieviju par vēl vienu pret Rietumiem atklāti agresīvi noskaņotu valsti. SAB vērtējumā Latvijai un citām NATO un ES dalībvalstīm apdraudējums no Baltkrievijas teritorijas turpinās pieaugt.
Pagājušajā gadā Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti turpināja agresīvu darbu pret Rietumvalstīm. Izlūkošanas prioritāte bija Rietumvalstu reakcija uz Krievijas iebrukumu, tajā skaitā interese par politisko reakciju un pozīcijas formulēšanu, gatavību sniegt atbalstu Ukrainai, starptautiskās sabiedrības vienotību un valstu rīcības saskaņotību. Militārā palīdzība un piegādes Ukrainai bija un arī turpmāk būs Krievijas izlūkošanas prioritāšu augšgalā, uzsvērts pārskatā.
Arī 2023.gadā gadā KREMLIM būs jārēķinās ar Ukrainas īstenotiem triecieniem Krievijas teritorijā.
Ļoti iespējams, ka to skaits pieaugs. Tāpat Putins, iespējams, īstenos jaunu karavīru mobilizāciju. Tomēr, neskatoties uz kara radītajiem izaicinājumiem, Putina režīms ir stabils, un tā pastāvēšana vismaz tuvā termiņā nav apdraudēta. Putina un režīma elites prioritāte vairāk nekā jebkad agrāk ir varas saglabāšana. Šī mērķa īstenošanai netiek un arī nākotnē netiks pieļauti kompromisi, tiek secināts SAB pārskatā.
Ar pilnu pārskata tekstu iespējams iepazīties šeit. Tāpat par gada pārskatu iespējams uzzināt, kā arī ar citu SAB izplatītu informāciju iepazīties iespējams sociālā tīkla Twitter SAB kontā @SAB_LV.
SAB darbības pārskats piedāvā apskatu par pretizlūkošanas, kiberdrošības, izlūkošanas un klasificētas informācijas aizsardzības jautājumiem 2022. gadā. Pārskatā iekļauts arī vērtējums par iekšpolitiskās un ārpolitiskās attīstības tendencēm Krievijā un Baltkrievijā 2022. gadā, ņemot vērā šo valstu specdienestu īpaši aktīvos centienus ietekmēt ES un NATO valstis, tostarp Latviju.
SAB ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm, kas likumā noteiktā kārtībā veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, kā arī veic un kontrolē klasificētas informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām. Divi pārējie ir Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Valsts drošības dienests (agrāk – Drošības policija).
Lasiet arī: Latvijai jābūt gatavai pretoties agresijai vismaz desmit dienas, saka ministre
