Latvijai vismaz desmit dienas jābūt gatavai pretoties jebkādai agresijai un draudiem, to pirmdien, 27.februārī, ekspertu diskusijā par topošo Latvijas valsts aizsardzības koncepciju norādīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA). Diskusijā tika izteikti vairāki lietišķi ierosinājumi aizsardzības stiprināšanai.
Valsts aizsardzības koncepcija ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts aizsardzības stratēģiskos mērķus un darbības pamatprincipus. Patreiz spēkā esošā koncepcija parlamentā pieņemta 2020.gadā.
Ministre vērsa diskutējošo uzmanību uz to, ka – kaut Ziemeļatlantijas līgums paredz, ka bruņotu uzbrukumu vienai valstij alianse uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm – saskaņā ar šo līgumu katra valsts ar ilgstošiem un efektīviem centieniem apņemas uzturēt un attīstīt savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam.
Runājot par galvenajiem draudiem mūsu reģionā Mūrniece neuzskata, ka Krievijā redzēsim pārmaiņas tuvākajā laikā. Krievijas sāktajā karā Ukrainā ir vajadzīga pilnīga Ukrainas uzvara un Krievijas sakāve. Ukrainai ir nepieciešams atgūt okupētās teritorijas. Tāpat ir jāizveido starptautisks tribunāls Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai. Tikai tādā gadījumā varam cerēt uz ilgstošāku mieru reģionā, akcentēja Mūrniece.
Tikmēr arī Baltkrievija ieņem arvien nozīmīgāku lomu Kremļa militārajā stratēģijā, tāpēc arī
zināmā termiņa jārēķinās ar iespējamiem draudiem no Baltkrievijas,
diskusijā sapulcējušos brīdināja ministre.
Mūrniece diskusijā arī norādīja, ka jaunā ģeopolitiskā situācija paredz, ka koncepcijas aktuālā redakcija ir jāuzraksta ātrāk, lai gan atbilstoši likumam parlamentam koncepcija ir jāskata otrajā parlamenta darbības gadā. Tagadējā Saeima tika ievēlēta 2022.gadā.
Tāpat diskusijā par topošo Latvijas valsts aizsardzības koncepciju eksperti atzina, ka valsts aizsardzības spēju stiprināšanai ir nepieciešams
iegādāties kājnieku mīnas, mācīties poļu vai spāņu valodu un piesaistīt atvaļinātus ārvalstu ģenerāļus konsultāciju sniegšanai.
Diskusijas dalībnieku priekšlikumus uzklausīja arī Aizsardzības ministrijas eksperti, kuri tos, iespējams, varētu ņemt vērā, strādājot pie valsts aizsardzības koncepcijas aktuālās redakcijas sagatavošanas.
Militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš norādīja, ka Latvijai ir saistoši starptautiskie līgumi, kas krīzes brīdī nebūtu izdevīgi – piemēram, 1997.gada Otavas līgums kājnieku mīnu aizliegšanai. Ukrainā karš ar mīnu izmantošanu notiek, neskatoties uz Ukrainas pievienošanos šim līgumam.
«Tas ir tāpēc, ka pretkājnieku mīnas ir efektīvs un lēts aizsardzības ierocis, kuru paši esam sev lieguši. Mums ir jāsaprot, ka vajadzības gadījumā mums nebūs iespējams priekšējās līnijas, ierakumus nodrošināt ar šīm mīnām, jo esam apņēmušies ar starptautiskajām saistībām tās neglabāt, neražot un neizmantot.» Vērdiņš rosināja apdomāt iespēju par moratorija noteikšanu attiecībā uz iepirkšanu un glabāšanu, bet atstājot apņemšanos tās neizmantot «katrā gadījumā kā pirmajiem».
Runājot par pieeju bruņojamam, Vērdiņš norādīja, ka armijas nodrošināšanai ar tehniku pašreizējo iepirkuma ātrumā vajadzīgi vēl daudzi gadi. Tehniku jāturpina iegādāties, bet
Latvijai vajadzētu slēgt līgumus ar sabiedrotajiem, lai tie Latvijā glabātu tehniku,
kuru mūsu armija varētu izmantot apmācībās. «Tas būtu labi nebaltai dienai, lai brīdī kad ierastos sabiedrotie nebūtu jāveic apmācība tās lietošanā,» uzsvēra eksperts.
Vērdiņš arī uzskata, ka Latvijā ir vajadzīga «reālistikas» mācības, kuras vienkārši nedrīkst beigties bez piezīmēm vai trūkumu konstatēšanas. Tāpēc nepieciešams piesaistīt ārzemju speciālistus, piemēram, atvaļinātus ģenerāļus, kuri Latvijas politiķiem sniegtu viedokli, iepazīstoties ar armijas kaujasspējām un gatavību.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un zemessargs Rihards Kols (NA) savukārt vērsa uzmanību uz svešvalodām. Lai arī patlaban armijā virsniekiem prasībās uzsvars likts uz angļu valodas apguvi, viņaprāt vajadzētu mācīt arī spāņu un poļu valodas.
Valodas barjeru Kols izjutis pats, kā zemessargs komunicējot ar Polijas tankistiem, kuri vienkārši kā lielas nācijas pārstāvji angliski neprot. Jau ir ziņots, ka Latvijā vairākus gadus NATO Kaujas grupas sastāvā uzturas Polijas un Spānijas kontingents.
Šādā brīdī Kols aizdomājies par «X stundu», kad krīzē augstākajā komandieru līmenī angļu valodā notiks komunikācija, bet kaujas laukā rastos problēmas. «Es viņam teiktu «Iedod man munīciju!», viņš nesaprastu, ko es viņam saku, un [es –] ko viņš man saka,» norādīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.
Lasiet arī: Latvijai tuvākos gadus nebūs savas vidējās darbības pretgaisa aizsardzības