Kamēr krievi turpina centienus ieņemt Bahmutu, un cieš pamatīgus cilvēkspēka zaudējumus, Krievijā steidzīgi apstiprināta e-iesaukšanas sistēma, un tas skaidri parāda grūtības savākt karavīrus cīņām Ukrainā, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs trešdien, 12.aprīlī, informēja, ka ārkārtīgi nozīmīgais likums paredzēts, lai risinātu problēmas Krievijas iesaukšanas centros, ko septembrī izgaismoja valstī izsludinātā daļējā mobilizācija. Daudzviet radās starpgadījumi ar nepareizi noformētiem dokumentiem. Savā ziņā jaunais likums ir skarbāks nekā septembra rīkojums par daļējo mobilizāciju, kuras ieviešana realitātē bija fragmentāra, un dažādos reģionos atšķīrās. Septembrī iesaucamo pavēstes tika uzskatītas par derīgām tikai no brīža, kad viņi tās saņēma fiziskā formātā, un tas ļāva izvairīties no iesaukšanas, vienkārši izvairoties saņemt pavēsti. Jaunais likums izvairīšanos padara neiespējamu.
Tagad pavēsti par iesaukumu būs sarežģīti palaist garām, jo tā tiks nodota Krievijas tiešsaistes pakalpojumu platformā Gosuslugi, kas tiek izmantota dažādām ikdienas vajadzībām, sākot no bērnu pieteikšanas skolā līdz pierakstiem pie ārstiem un nodokļu nomaksai. Vēl vairāk, jaunais likums paredz, ka jebkurš potenciālais
jauniesaucamais, kas ignorēs digitālo pavēsti, pēc septiņām dienām likumīgi tiek pasludināts par dezertieri,
viņam tiek liegts atstāt Krieviju un viņa līdzekļi tiek iesaldēti.
Kāds no potenciālajiem jauniesaucamajiem, 23 gadus vecais Artjoms, Reuters pastāstīja, ka apsver sava Gosuslugi profila dzēšanu, un ir nolīdzis advokātu, lai apstrīdētu iesaukšanu. Viņš sacīja, ka šoreiz izvairīties būs daudz grūtāk. Tomēr pamest Krieviju Artjoms vēl nedomā, jo nezina, ko varētu darīt ārzemēs, turklāt viņam jārūpējas par vecmāmiņu.
Jaunais likums izsludināts, lai atkārtoti mēģinātu palielināt Krievijas militārā personāla apjomu Ukrainā, kur, kā norāda eksperti, Maskavas daudzinātais ziemas uzbrukums ir izšķīdis bez redzamiem ieguvumiem.
30.martā Lielbritānijas izlūkdienests ziņoja, ka Krievija plānojot piesaistīt 400 tūkstošus profesionālu karavīru.
Rietumvalstu analītiķi uzskata, ka jaunu
iesaukšanas vilni veicina smagie zaudējumi kaujās ap Bahmutu, kā arī neveiksmīgais Vuhledaras ieņemšanas mēģinājums.
Domnīcas CNA eksperts Krievijas armijas jautājumos Maiks Kofmans (Mike Kofman) sacījis, ka tikai neliela daļa no Krievijas karavīriem ir spējīgi piedalīties uzbrukuma operācijās.
Krievijas varas iestādes jau vairākas nedēļas publiski aicina piesaistīt vairāk algotus karavīrus. Gosuslugi, kur tiks arī izsūtītas pavēstes, ir redzama liela “poga” ar aicinājumu pieteikties kā algotņiem. Maskavā veikalos, kafejnīcās un sabiedriskā transporta pieturvietās manāmi plakāti, kas reklamē dienestu armijā. Galvaspilsētā arī tiek dalīti bukleti. Tajos lasāms, ka karavīri, kas karo Ukrainā, var saņemt mēnešalgu pat vairāk nekā 4000 dolāru apmērā (līdz 340 tūkstošiem rubļu).
Arī Vāgnera grupa veic pati savu rekrutēšanas kampaņu. Pilsētās redzami reklāmas plakāti, un izveidoti mobilie iesaukšanas centri. Tiek piedāvāts līgums uz sešiem mēnešiem.
Par spīti jaunajam likumam, nav manāma tāda panika, kāda tā bija sepembrī. Pie robežām nav manāma burzma, un arī lidmašīnu biļetes uz tādiem populāriem emigrantu galamērķiem kā Armēnija un Kazahstāna nav kļuvušas dārgākas vai nepieejamas.
Tomēr Go by the Forest, kas dod padomus, kā izvairīties no iesaukšanas, vadītājs Grigorijs Sverdlins Reuters pastāstīja, ka kopš jaunā likuma pieņemšanas ik dienu tiek saņemti piecas līdz septiņas reizes vairāk lūgumu pēc palīdzības nekā līdz šim. Daudzi, kas meklē palīdzību, vēlas zināt, vai vajadzētu dzēst savu Gosuslugi profilu. Sverdlins sacīja: “Ja runājam par jaunu emigrācijas vilni, es domāju, ka to redzēsim. Domāju, ka pēc nedēļas vai divām atkal būs rindas uz Gruzijas robežas, pie Kazahstānas robežkontroles punktiem un citām robežām.”
