Krievijas militārie izdevumi pieaug tik strauji, ka, neraugoties uz Eiropas valstu centieniem palielināt budžetu, un atjaunot bruņojumu, Krievijas militārie izdevumi pārsniedz visu Eiropas valstu kopējos rādītājus, liecina Starptautiskā Stratēģisko (IISS) pētījumu institūta jaunākais ziņojums par militāro līdzsvaru, kas publicēts trešdien, 12.februārī, ziņo “Politico”.
Ziņojumā norādīts, ka Krievija pagājušajā gadā militārajām vajadzībām iztērēja aptuveni 13,1 triljonu rubļu (145,9 miljardus ASV dolāru), kas veido 6,7% no valsts IKP – par 42% vairāk nekā gadu iepriekš.
Tikmēr Eiropas valstis kopā 2024.gadā aizsardzībai tērēja 457 miljardus ASV dolāru.
Ņemot vērā inflāciju, tas ir par apmēram 50% vairāk nekā 2014.gadā un par 11,7% vairāk nekā pērn.
IISS norādīja, ka, ja Krievijas militārie izdevumi tiek koriģēti atbilstoši vietējām cenām – jo Krievijā viss maksā mazāk nekā pasaules tirgū –, tie būtu 461,6 miljardi ASV dolāru.
Tas, ka Krievija militāro izdevumu ziņā apsteidz visu Eiropu, ir kaut kas jauns, proti, tas ir Krievijas “ievērojamās” aizsardzības izaugsmes un rūpniecības reformas rezultāts, sacīja IISS aizsardzības ekonomikas vecākā referente Fenela Makgērtija (Fenella McGerty).
Tas pastiprina bažas, ka Krievija spēs uzbrukt kontinentam, kad karš pret Ukrainu būs beidzies.
“Mēs neesam gatavi tam, kas mūs sagaida pēc četriem līdz pieciem gadiem,” pagājušajā gadā brīdināja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite (Mark Rutte). Šos brīdinājumus ir atbalstījušas aizsardzības amatpersonas no visas Eiropas.
Ar jaunāko informāciju nāca klajā Dānijas izlūkdienesti, kas šonedēļ paziņoja, ka Krievija piecu gadu laikā varētu būt gatava uzsākt “liela mēroga karu” Eiropā.
Kopš Krievija pirms gandrīz trim gadiem veica pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, tās izdevumi aizsardzībai ir strauji pieauguši, un šogad tie palielināsies vēl par 14%, sasniedzot 15,6 triljonus rubļu, prognozē IISS.
Karš ir licis Krievijai veikt milzīgas pārmaiņas, un tās aizsardzības sektors ir palielinājis munīcijas un artilērijas ražošanu, lai atbalstītu tā dēvēto “gaļasmašīnas” taktiku frontes līnijās.
Valsts rūpnieciskā bāze tagad ir izvērsta plašākā mērogā, un privātais sektors kļūst arvien nozīmīgāks. “Tas, ko mēs redzam, ir reāla pielāgošanās, ne tikai izdevumu ziņā,” sacīja Makgērtija.
Eiropa baidās, ka Krievijas palielinātā aizsardzības rūpniecība varētu tikt vērsta pret ES un NATO. Tomēr Putina karš Ukrainā ir nopietni vājinājis Krievijas pirmskara armiju, radot šaubas par tās spēju uzturēt pašreizējos izdevumus.
IISS lēš, ka kopš kara sākuma ir zaudēti 14 000 galveno kaujas tanku, kājnieku kaujas mašīnu un bruņumašīnu. Lai gan dažas no tām ir aizstātas ar vietējā ražojuma transportlīdzekļiem, Krievija ir bijusi spiesta izmantot arī “senos” modeļus, piemēram, BTR-50 APC un T-62 tankus, kas ražoti pagājušā gadsimta 50.gados.
Neraugoties uz lielajiem zaudējumiem, IISS analītiķi uzskata, ka Krievija var uzturēt lielo zaudējumu taktiku visa gada garumā. Krievijai joprojām ir “ambiciozi plāni”, lai izveidotu lielu pēckara bruņoto spēku apjomu, sacīja militāro spēju un datu novērtēšanas vecākais speciālists Henrijs Boids (Henry Boyd).
Eiropa aizvien cenšas palielināt aizsardzības izdevumus pēc Aukstā kara gadiem, kad aizsardzības izdevumi bija zemi. 2024.gadā 24 no 32 NATO dalībvalstīm sasniedza 2% no IKP mērķi aizsardzībai, lai gan prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) tagad vēlas 5%.
Krievijas tuvumā esošās valstis strauji paplašina savas militārās struktūras, pat iepērkot ieročus ārpus Eiropas. Piemēram, Polija parakstīja 16,9 miljardu ASV dolāru vērtus ieroču darījumus ar Dienvidkoreju.
Dažas valstis, ar Franciju priekšgalā, uzstāj, ka nepieciešams vairāk ES ražotiem ieroču un lai ES izdevumu programmas atbalstītu vietējās rūpniecības nozares. Savukārt Vācija, Polija un Baltijas valstis par prioritāti izvirza drošības saites ar ASV un ātrus iepirkumus.
No 2022.gada vidus līdz 2023.gada vidum 63% no ES aizsardzības pasūtījumiem saņēma ASV uzņēmumi, bet 15% – citi piegādātāji ārpus ES,
liecina pagājušā gada Dragi ziņojums, kura mērķis ir padarīt Eiropu konkurētspējīgāku.
ES apzinās šo problēmu un vēlas, lai dalībvalstis palielinātu aizsardzības izdevumus, un Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) ierosinājusi nākamajā desmitgadē aizsardzībai piešķirt papildu 500 miljardus eiro.
Brisele ir uzsākusi arī programmas, lai stiprinātu Eiropas bruņojuma rūpniecību, tostarp 1,5 miljardu eiro vērto Eiropas aizsardzības rūpniecības programmu, lai gan valstis nav vienisprātis par to, vai finansēt ārpus ES esošos ieroču ražotājus.
Lai gan Eiropas valstis aizsardzības jomā dara vairāk, pastāv bažas, ka tas joprojām ir pārāk maz, jo Krievija palielina savu spēku apjomu un tradicionālās aizsardzības saites ar ASV Trampa laikā saasinās, kas var atstāt kontinentu vienu pašu pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara.
Lasiet arī: Tramps pēc telefonsarunas ar Putinu apgalvo, ka sarunas par kara Ukrainā izbeigšanu sākas tagad
