Krievijas politiķi pirmdien, 10.jūnijā, priecājās par Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) un Vācijas kanclera Olafa Šolca (Olaf Scholz) partiju smagajiem zaudējumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās, Kremlim sakot, ka Eiropā pieaug labējo partiju popularitāte, ziņo “Reuters” un “Politico“.
Krievija jau sen ir centusies uzrunāt Eiropas labējā spārna līderus, piemēram, Ungārijas Viktoru Orbānu (Viktor Orban) un Francijas Marinu Lepēnu (Marine Le Pen), lai izmantotu šķelšanos Eiropā un vājinātu atbalstu Ukrainai.
Bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs sacīja, ka rezultāti daļēji atspoguļo abu līderu “neveiksmīgo politiku”, atbalstot Ukrainu karā ar Krieviju.
“Laiks doties pensijā. Vēstures pelnu kaudzē!” Medvedevs rakstīja vietnē “X”.
Parlamenta augšpalātas vadītāja Valentīna Matvijenko sacīja, ka Makrons un Šolcs ir “cietuši milzīgu sakāvi kopā ar savām partijām, kas kārtējo reizi apliecina viņu kā nacionālo un Eiropas politiķu neveiksmi”.
“Turklāt viņu gadījumā tas ir pelnīts rezultāts, kas izriet no daudzu gadu pilnīgas nevērības pret cilvēku un sabiedrības patiesajām vajadzībām,” viņa rakstīja “Telegram”.
Krievijas Valsts domes vadītājs Vjačeslavs Volodins “Telegram” rakstīja, ka “Makrons un Šolcs ar pēdējiem spēkiem turas pie varas”.
“Viņiem būtu jāatkāpjas no amata un jābeidz izsmiet savus pilsoņus,” sacīja Volodins, kurš kopš 2016.gada vada Krievijas parlamenta apakšpalātu un ir nelokāms Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītājs.
Pēc Volodina domām, vēlēšanu rezultāti Francijā un Vācijā nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka “ekonomika ir stagnācijas stāvoklī, ir migrācijas krīze un valstis ir iesaistītas Ukrainas karā pret savām nacionālajām interesēm.”
Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS pēc vēlēšanām secināja, ka
Eiropas pilsoņi ir “iebilduši pret Briseles uzņemto kursu, bet viņi netiks uzklausīti”.
Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) vadībā Eiropas Komisija turpinās veikt “nepopulārus pasākumus”, piemēram, ES pievienošanās sarunas ar Ukrainu, un meklēs jaunus veidus, kā piemērot Krievijai sankcijas, teikts TASS rakstā.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka pēc ES vēlēšanām vairākums Eiropas Parlamentā joprojām būs proeiropeisks un proukrainisks, taču labējo partiju populāritāte ir acīmredzama.
“Šī dinamika ir redzama ar neapbruņotu aci, un, protams, lai gan proeiropeiski noskaņotās partijas pagaidām saglabā savas vadošās pozīcijas, ar laiku labējās partijas spers tām uz papēžiem,” viņš teica.
“Mēs rūpīgi sekojam līdzi šiem procesiem.”
Francijā prezidents Makrons izsludināja pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kuru pirmā kārta paredzēta 30.jūnijā pēc tam, kad viņa centristiskā partija Eiropas Parlamenta vēlēšanās saņēma mazāk nekā pusi balsu salīdzinājumā ar Lepēnas Nacionālo apvienību.
Peskovs paziņoja, ka viņi rūpīgi uzraudzīs pirmstermiņa vēlēšanas, ņemot vērā Francijas “ārkārtīgi nedraudzīgo un pat naidīgo attieksmi” pret Krieviju.
Makrons pēdējās nedēļās ir sadusmojis Krieviju ar vairākiem paziņojumiem, tostarp izsakot ideju par Eiropas karavīru nosūtīšanu palīgā Ukrainai.
Pirms 2022.gada Francijas prezidenta vēlēšanām Makrons apsūdzēja Lepēnu par “atkarību” no Krievijas un Putina, atsaucoties uz Čehijas un Krievijas bankas aizdevumu. Lai gan Lepēna 2017.gadā tikās ar Putinu, viņa ir nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā un noliegusi savu iepriekš pausto apbrīnu par Putinu.
Lasiet arī: Eiropas vēlēšanu nakts drāmu noslēdz Makrona paziņojums par pirmstermiņa vēlēšanām
Lasiet arī: Zināmi oficiālie Eiropas Parlamenta vēlēšanās rezultāti
