Britu laikraksts The Guardian vēsta, ka ar Kremli saistītais krievu neonacistu paramilitārais grupējums Rusič aicinājis savus atbalstītājus vākt un iesniegt ziņas par militāro infrastruktūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Laikraksts norāda, ka šis krievu grupējuma lūgums raisa bažas par iespējamu uzbrukuma plānošanu NATO valstīm.
Arī Latvijas Aizsardzības ministrijas vietnē sargs.lv trešdien, 7.decembrī, publicēts raksts, ka Rusič sācis vākt izlūkdatus par militāro infrastruktūru.
Rusič ir cieši saistīts ar Krievijas algotņu grupējumu Vagner un tā kaujinieki pašreiz Kremļa pusē karo Ukrainā.
Rusič oficiālais kanāls vietnē Telegram aicinājis grupējuma atbalstītājus Baltijas valstīs sniegt informāciju par robežu posteņiem un militāro aktivitāti Baltijas valstīs.
Ierakstu paskatījās vairāk nekā 60 000 Telegram kanāla sekotāju. Tajā bija aicināts sniegt informāciju par militārajām vienībām, to locekļiem, viņu radiniekiem un personīgo transportu. Tika aicināts arī sniegt informāciju par patruļu kustību, robežposteņu, novērošanas sistēmu un transportlīdzekļu atrašanās vietu, kā arī ziņas par sakaru torņiem un drošības risinājumiem uz robežām, kā arī degvielas krātuvju un drošības sistēmu koordinātas pierobežas rajonos.
Anonīmi avoti atklāja, ka Rusič solis varētu liecināt par vilšanos Kremļa politikā un kara gaitā.
Avoti piebilda, ka Kremlis var zaudēt kontroli pār galēji labējām Krievijas paramilitārajām organizācijām, kas var ķerties pie ekstrēmākām metodēm, lai turpinātu Ukrainas karu, radot bažas par eskalāciju, ja notiktu uzbrukums NATO valstij.
Tomēr avoti norādīja, ka ir maz ticams, ka Kremlis būtu tieši iesaistīts,
jo Krievijas izlūkdienestiem, visticamāk, jau ir informācija par Baltijas valstu robežām un militāro aktivitāti.
«Vai tas norāda uz sadrumstalotību Krievijas sistēmā? Kas notiks, ja krievi zaudēs kontroli pār tām [paramilitārajām grupām] un tās ķersies pie pašdarbības, kas varētu nejauši saasināt situāciju? Patiesais jautājums ir: cik liela kontrole patiesībā ir Kremlim?» jautāja viens no avotiem.
Jaunākā informācija liecina, ka vairākām paramilitārām grupām, piemēram, krievu uzņēmēja Jevgēņija Prigožina dibinātajai Vagner jau ir ievērojama autonomija un tikpat brīva piekļuve Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam kā valdības amatpersonām.
Lai gan nesen tika dokumentēta mijiedarbība starp Rusič un Vagner tiešsaistes kanāliem, joprojām nav skaidrs, cik lielā mērā Rusič darbojas Vagner vai pat Krievijas Aizsardzības ministrijas stratēģiskajā uzraudzībā.
Rusič pozicionē sevi kā sabotāžas un izlūkošanas spēkus, lai gan tā biežie centieni savākt finansējumu liecina, ka Kremlis to būtībā neatbalsta.